"Es ticu jūsu parakstam, ka jūs darbojaties prezidijā līdz 1.septembrim," norādīja mērs. Krastiņš pārjautāja, vai viņam liedz balsot, un, saņemot no Bojāra apstiprinošu atbildi, demonstratīvi atstāja prezidija sēdi, paziņojot, ka Bojārs pārkāpis domes nolikumu.
Krastiņš atzīmēja, ka nolikuma pārkāpšana mēram kļuvusi par normu un "tā jau ir cūcība". Krastiņš apņēmies vērsties kādā atbildīgā iestādē ar lūgumu izvērtēt šo situāciju. Iespējams, tas būs īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš, bet var būt arī citi. Krastiņš par to izlems piektdien pēc konsultācijas ar juristiem.
Savukārt Rīgas mērs sacīja, ka balsstiesību Krastiņam nav, jo viņa iesniegumā teikts, ka Krastiņš darbojas prezidijā līdz 1.septembrim. Iesniegums, kuru parakstīja Krastiņš, pēc Bojāra domām, nav informatīvs, bet gan nosaka Krastiņa dalību prezidija sēdēs.
Bojārs arī rakstījis Krastiņam, ka viņa pilnvaras beidzas un prasīja to termiņu pagarināt, bet Krastiņš nav atbildējis. Prezidija sēdē Krastiņš pauda, ka tas nav nepieciešams, jo viņu prezidija sastāvā apstiprināja dome. Savukārt Bojārs uzstāj, ka Krastiņa iesniegums ir dokuments, kas "paliek spēkā". "Dome taču nevar Krastiņu piespiest piedalīties vai nepiedalīties prezidija sēdēs, un vai tik grūti uzrakstīt citu iesniegumu," klāstīja mērs.
Prezidijā ir pārstāvētas domē iekļuvušās politiskās partijas pēc proporcionalitātes principa. Prezidijs nosaka dokumentu virzību un arī apstiprina dažas amatpersonas, piemēram, skolu direktorus.