Foto: F64
Protestējot pret Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK tuvākajā laikā plāno savākt 34 Saeimas deputātu parakstus, prasot Valsts prezidentam rosināt referendumu par likuma grozījumiem.

TB/LNNK deputāts Dzintars Rasnačs žurnālistus informēja, ka saskaņā ar Satversmi, ja 34 deputāti prasīs tautas nobalsošanu šajā jautājumā, tad prezidentam tā būs jārosina.

Satversme nosaka, ka prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur uz diviem mēnešiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas deputātu, un apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja divu mēnešu laikā vēlētāju paraksti par nobalsošanas ierosināšanu nav iesniegti, likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

Rasnačs pauda pārliecību, ka izdosies savākt nepieciešamos 34 deputātu parakstus starp tiem parlamentāriešiem, kas balsoja pret likumprojektu.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien ar nelielu balsu pārsvaru galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas atvieglo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstu pilsoņiem, kas iegādājušies Latvijā īpašumus vai dibina uzņēmumus. Par priekšlikumu nobalsoja 48 deputāti, bet pret – 42.

Grozījumi paredz, ka termiņuzturēšanās atļaujas uz laiku līdz pieciem gadiem ārvalstu pilsoņi varēs iegūt, ja viņi ir ieguldījuši kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu, nodarbina uz normālu darba laiku ne mazāk kā piecus darbiniekus, no kuriem ne mazāk kā puse ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, Savienības pilsoņi, ārzemnieki, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā.
Ārvalstnieka dibinātajam uzņēmumam valsts vai pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā nodokļos būs jāsamaksā ne mazāk kā 10 000 latu.

Termiņuzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem varēs saņemt arī tie ārvalstu pilsoņi, kuri Latvijā ir iegādājušies un viņiem pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā kadastrālā vērtība ir ne mazāka kā 100 000 latu, viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām, kuru kopējā kadastrālā vērtība ir ne mazāka kā 50 000 latu, kā arī, ja viņiem nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parāda.

Tāpat šādas atļaujas līdz pieciem gadiem varēs saņemt ārvalstnieks ja viņš ir veicis finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla (subordinētā aizdevuma vai subordinēto obligāciju) veidā, kura termiņš nav mazāks par pieciem gadiem un kuru saskaņā ar noguldījuma noteikumiem nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!