Teātra producente: 'mani atturēja bailes, kauns'; vairākas sievietes dalās pieredzē par vardarbīgu mākslas kritiķi  (2)

Jaunā autora raksti publicēti dažādos kultūras preses izdevumos un portālos, tikai 21 gada vecumā viņš paspējis izdot divas grāmatas. 26. decembra vakarā, vairākas stundas pēc Gecēvičas atklātā stāsta, viņš noslēpa savu “Facebook” profilu. To atjaunoja pirmdien, neilgi pēc tam sniedzot savu skaidrojumu par pāridarījumu, kur pieminētas problēmas ar alkoholu un citas likstas, kas viņu dzīvē skārušas. Ieraksta beigās viņš bijušajai draudzenei arī atvainojas par "incidentiem". Pilns skaidrojums lasāms šeit.

Savā ierakstā Gecēviča Pārupa vārdu sākotnēji neminēja, to ātri "atkoda" sociālo mediju lietotāji un abu cilvēku draugi, vēlāk gan viņa tieši atbildēja minētajam Pārupa komentāram par incidentiem. Uzrunājot vairākus avotus, "Delfi" atklāja, ka viņa nav vienīgā, kurai ir šāda pieredze, vēl vismaz divas sievietes ir cietušas.  Savukārt kultūras nozarē runas par kritiķa vardarbību pret sievietēm klīdušas jau iepriekš, bet "bez konkrētiem faktiem" runām nesekoja darbības.

"Nesena saruna par pašcenzūru man deva iespēju dalīties ar pieredzi, kuru dažādu iemeslu dēļ ilgstoši noklusēju. Saruna mani mudināja atklāti runāt par sabiedrībā un diemžēl arī manā dzīvē ļoti akūtu tematu, uz kuru nereti tiek pievērtas acis. Šajā foto redzams tas, kas patiesībā ir stāvējis aiz manu attiecību visām smaidošajām kopbildēm divu gadu garumā. To uzņēmu, jo toreiz grasījos vērsties policijā, tomēr tā nebija pirmā reize, kad to neizdarīju. Mani atturēja bailes, kauns, situācijas nopietnības noliegšana un kaut kāds mistisks priekšstats par beznosacījuma mīlestību, kas lika atkārtoti noticēt viņa vārdiem "es mainīšos"," ierakstā stāsta Gecēviča, pilns teksts lasāms šeit.

"Nevaru saskaitīt reizes, kad vēlējos aiziet no situācijas, bet to nespēju. Murgam vienmēr uz brīdi sekoja īss miera stāvoklis, pat prieks, un likās, ka man līdzās ir vismīlošākais, rūpīgākais cilvēks. Taču pēdējais strīds, kas beidzās ar kārtējo šķiršanos, man lika beidzot saprast to, ka vairs neeksistē nekas, ko spēju mīlēt, ka esmu nonākusi traumējošās attiecībās, neaiziedama jau pēc pirmā asiņainā sitiena," viņa raksta, paskaidrodama, ka galvenais iemesls, kāpēc savā stāstā dalās, ir tas, ka vēlas uzrunāt visas sievietes, kuras cieš fiziski un emocionāli vardarbīgās attiecībās, runāt par notiekošo un neklusēt. Viņai tas izdevās.

Ne pirmā reize

Gecēvičas stāsts nav pirmais piemērs, kur Pārups būtu izturējies vardarbīgi. "Delfi" sarunājās arī ar viņa kādreizējo draudzeni, ar kuru mākslas kritiķis bija attiecībās nepilnu gadu. Kā stāsta Anna (vārds mainīts), kādā strīdus situācijā dzīvoklī ballītes laikā viņš pagrūda zemē Annas draudzeni tā, ka viņa guva smadzeņu satricinājumu. Anna paslēpusies vannasistabā, kuras stikloto logu viņš dusmās izsitis ar dūri, no lauskām pati Anna guvusi vien skrambu, bet Pārups staigājis asiņains. "Delfi" bija iespēja arī aplūkot vairākas fotogrāfijas, kas liecina par tā vakara notikumiem. Iesniegumu policijai tolaik 18 gadus vecā sieviete nerakstīja. "Draugs, kas mani aizstāvēja, gribēja rakstīt policijai iesniegumu, un vēl kāda meitene gribēja rakstīt. Un šis ir viens no maniem lielākajiem apkaunojamiem dzīvē, par ko es īsti neesmu piedevusi sev, – es teicu, lai neiesniedz policijai neko. Man bija 18 gadi, un es nekad nebiju pieredzējusi kaut ko tādu. Domāju – ja es mīlētu un nomierinātu šo cilvēku, tad tās problēmas aizietu prom."

Tā nenotika, un, kā stāsta Anna, vardarbīgas situācijas atkārtojušās arī turpmāk, pieredzēta arī žņaugšana un sišana. "Ar laiku pilnībā tiku nogriezta nost no savas ģimenes un draugiem, jo viņš visu laiku stāstīja par to, cik stulbi un prasti viņi ir. Viņš paņēma manas frustrācijas ar ģimeni un tad to izmantoja, lai mani attālinātu no viņiem," sacīja Anna.

Galu galā Anna attiecības pārtrauca brīdī, kad uzzināja par viņa attiecībām ar citu sievieti. Annai neizdevās atgūt visas savas mantas, bet pēc pāris mēnešiem viņa saņēma ziņu no "Clean R" darbinieka, kas, šķirojot atkritumus, kādā somā bija atradis pasi.

Cita viņa bijusī draudzene Inese (arī vārds mainīts) telefonsarunā ar "Delfi" uzsvēra, ka cilvēki pamana un pievērš uzmanību tad, kad ir zilumi, bet emocionālā vardarbība bijusi desmit reižu grūtāka. Abi satikās pirms jaunā vīrieša pilngadības, viņa bija dažus gadus vecāka. "Šis cilvēks ir emocionāli manipulējošs arī skaidrā, bet dzērumā var meitenei, kas, guļot uz zemes, lūdzas, lai viņš rimstas, iespert ar kāju, kā arī uzsist zilu aci. Zināt, kā tas notika? Es sēdēju viņam gultā blakus un mēģināju nolikt gulēt, un pēkšņi ne no kurienes manā sejā ielidoja dūre. Kaušanās, gulēšana uz ielas, stundām ilga dzērāja vāvuļošana tā vietā, lai izgulētu reibumu. Tā nav bohēma, tā ir vardarbība. Diemžēl emocionālā vardarbība sāp daudz ilgāk un stiprāk nekā fiziskā. Faktiski Tomass vienkārši nedrīkst dzert," viņa stāstīja.

"Visgrūtākais, par to runājot, – kauns, ka, neskatoties uz to visu, kas atklājās attiecību gaitā, es tajās paliku. Man šķiet, cilvēki, kas nav bijuši tuvumā toksiskām attiecībām, fundamentāli nesaprot, kā tādas vispār ir iespējamas. Bet, jā, es ar šo cilvēku labajos brīžos jutos tik labi, kā līdz tam nebiju piedzīvojusi ne ar vienu iepriekš. Protams, sava loma bija arī debilajam glābējas kompleksam, kad tu izvēlies koncentrēties uz labo, atdalīt no cilvēka slikto un uztvert vēlamo kā esošo. Bet Tomasa labās puses nekādi neattaisno viņa uzvedību. Man arī ir tumšā puse, un es to kontrolēju. Es arī esmu zināmās nodarbēs apdāvināta, bet es nesitu un nepazemoju savu mīļoto cilvēku. Tomass Pārups nav īpašs un nav pelnījis īpašu attieksmi. Tomass Pārups ir savtīgs, emocionāli un fiziski vardarbīgs cilvēks, kuram apkārtējo spiediens varbūt palīdzētu kļūt par pieciešamu cilvēku," sacīja Inese.

Pārups uz Kates Gecēvičas ierakstu atbildēja ar savu skaidrojumu, ko sāka ar tekstu: "Pagātni nekā nevaru mainīt, lai kā es gribētu. Kopš 2018. gada, kad atvadījos no savas mātes, mana dzīve pakāpeniski izgāja no sliedēm un sāka velties alkoholisma bezdibenī." Ja Gecēviča ar Pārupu bija attiecībās 2018. un 2019. gadā, tad abas bijušās draudzenes, ar kurām runāja portāls "Delfi", fizisku un emocionālu vardarbību piedzīvoja pirms tam.

Atgādinājums par Stambulas konvenciju

Centrs "Marta" ir nevalstiska organizācija, kas sniedz atbalstu vardarbībā cietušām sievietēm. Tā vadītāja Iluta Lāce nekomentē konkrētus gadījumus, bet pēc iepazīšanās ar pēdējo divu dienu notikumiem pēc Gecēvičas ieraksta intervijā norādīja, ka šis ir kārtējais atgādinājums, kāpēc Latvijā būtu jāratificē Stambulas konvencija.

"Ir individuālie vardarbības gadījumi, kas notiek ģimenēs, kas notiek darbavietās, kas notiek uz ielas, kur šobrīd Latvijā ir problēma: joprojām šī vardarbība netiek atpazīta, vai arī sāk to atpazīt, bet nav tādas vienotas izpratnes, nav arī saskaņotas rīcības," viņa sacīja, paskaidrojot, ka aizvien tiesībsargājošo institūciju un arī cietušo personu tuvinieku rīcība, palīdzot upuriem, nav pietiekama. Policijas gadījumā centrs aizvien saņemot satraucoši daudz ziņojumu no reģionālajiem sociālajiem dienestiem par policijas praksi "atrisināt" tā dēvētos ģimenes konfliktus, vienkārši atbraucot un aizbraucot no notikuma vietas, bet ne praktiski palīdzot, piemēram, ar nošķiršanu uz vairākām dienām.

"Kas traucē? Īsti nav šīs izpratnes, ka vardarbība pret cilvēku ir noziegums. Un nopietns noziegums. Un, ja kādas sievietes vai bērni ir kaut kā pamanījušies šādos apstākļos tomēr izdzīvot, tad, to redzot, reizēm šis noziegums tiesībsargājošā līmenī paliek bez tālākas rīcības," viņa iezīmēja vardarbības problemātiku ne tikai šī konkrētā raksta, bet visas Latvijas kontekstā.

Viņa sarunas turpinājumā arī aicināja kritiski vērtēt komentārus, ka cietušajiem visos gadījumos vienmēr jāprasa, vai ir policijā iesniegts iesniegums: "No cietušā visu laiku prasa veikt kādu darbību: tādu, tādu un tad vēl tādu. Tas, ko mēs Latvijā esam panākuši, ka tiesībsargājošā sistēma var sākt darboties cietušā labā bez viņa paša piekrišanas. Proti, policija var ierosināt kriminālprocesu arī bez cietušā piekrišanas, ja ir ne tikai tā saucamie smagie un vidējie miesas bojājumi, bet arī viegli miesas bojājumi. Policija var veikt arī nošķiršanu bez cietušā iesnieguma. Tas ir tieši apzinoties to, ka vardarbības veicējs ir agresīvs un neprognozējams, viņš var veikt rīcības, kas pēc būtības apdraud cietušā dzīvību. Tieši tāpēc arī katrs, kurš zina un apzinās, ir līdzatbildīgs. Mums nav jāvaino un jāprasa vēl papildus darbības no cietušās personas kļūt vēl labākam, vēl ideālākam, bet jāprasa atbildība no vardarbības veicēja, lai viņš beidzot uzņemas atbildību par to, ko ir izdarījis."

Vairāk par to, kur un kā meklēt palīdzību, ja esi vardarbības upuris, var lasīt šeit un šeit.

'Satori' sadarbību pārtrauca pērn, LLMC un 'Neputns' – tagad

"Google" ieklikšķinot Pārupa vārdu, vieni no pirmajiem ierakstiem aizved uz publikācijām "arterritory.com" un "Satori". Pirmais no portāliem savu komentāru par turpmāko sadarbību vēl nav sniedzis, bet "Satori" galvenais redaktors Henriks Eliass Zēgners skaidroja, ka sadarbība pārtraukta jau pērn.