Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir aktualizējusi jautājumu par Eiropas audiovizuālo darbu īpatsvaru, aicinot televīzijas kanālus Latvijā biežāk demonstrēt Eiropā veidotas filmas un raidījumus. Likums paredz, ka šādiem raidījumiem nedēļā jābūt vismaz 51% no raidlaika, izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikalu skatlogu.
Televīzijās vērtē, ka šī kvota ir diezgan augsta.
"MTG TV" kanālu direktore Latvijā Baiba Zūzena, kas pārstāv TV3, LNT un TV5, atzina, ka pašlaik normu viņi izpilda "līdz ar nagiem". Televīzijai neesot skaidrs, kādēļ ziņu raidījumi netiek pieskaitīti šai 51% normai.
"Mēs lieliski redzam, ka skatītājus visvairāk interesē Latvijā veidotas programmas, bet nav noslēpums, ka lokālās produkcijas ražošanas izmaksas ir daudz augstākas par pirkto produkciju. Un ir pilnīgi skaidrs, ka kvalitatīvi un saistoši oriģinālraidījumi ir svarīgi gan Latvijas informatīvās telpas nostiprināšanai, gan MTG biznesa attīstībai un konkurētspējas nostiprināšanai. Jauns Latvijā ražots nacionālais saturs lielākā apmērā – tas ir ceļš, kā vēlamies piesaistīt un noturēt mūsu skatītāju, vienlaicīgi palielinot Eiropā ražoto darbu īpatsvaru mūsu kanālos," norādīja Zūzena.
Viņa atgādināja, ka komerckanāli joprojām uztur spēkā prasību atcelt "must carry" principu, kas nozīmē, ka nacionālie kanāli ir jāizplata bez maksas, bet komerctelevīzijām par to jāmaksā. Tā būtu iespēja, kā iegūt naudu raidījumu veidošanai, sacīja Zūzena.
Šī kvota attiecas arī uz Pirmo Baltijas kanālu (PBK). "Baltic Media Alliance" preses sekretārs Edžus Vējiņš aģetūrai BNS pavēstīja, ka kvotas izpilde ir problemātiska lielākajai daļai Latvijas komerctelevīziju un "PBK šajā ziņā nav izņēmums".
"Galvenie cēloņi tam ir finansiālo izmaksu sadārdzinājums un Latvijas skatītāju paradumi. Kā zināms, vietējo oriģinālproduktu ražošana ir dārga. Arī Eiropas valstīs radīto produktu izmaksas ir lielas, bet tie sistēmiski neģenerē augstus reitingus, tas ir, skatītāji nereti dod priekšroku ASV vai Krievijā radītam mediju saturam," viņš klāstīja.
Diskusijas par kvotas iespējamo pazemināšanu PBK pārstāvis neuzskata par lietderīgām, jo tā noteikta atbilstoši ES direktīvai.
NEPLP Monitoringa centra apkopotie dati liecina, ka šajā jomā nepieciešami uzlabojumi gandrīz visu televīziju programmās.
Tiesa, padomes pārstāvji atzinuši, ka Eiropas audiovizuālo darbu kvotas nepietiekamai izpildei ir saskatāmi objektīvi iemesli – mazs reklāmas mediju tirgus Latvijā, neliela auditorija, auditorijas mediju produktu lietošanas paradumi, priekšroku dodot ASV un Krievijas produkcijai, kvalitatīvu Eiropas produktu dārdzība.