Piecu gadu laikā par vairāk nekā 200 miljoniem eiro vismaz 49 Latvijas pilsētās tiks veidoti iekšlietu struktūru administratīvie centri un būvētas jaunas ēkas glābēju un citu dienestu vajadzībām. To paredz otrdien, 3. novembrī, Ministru kabineta konceptuāli atbalstītais Iekšlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par strukturālajām reformām iekšlietu nozarē".
Ministru kabineta sēdē iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) norādīja, ka šis dokuments neattiecas tikai uz iekšlietu nozari vien. "Pieņemot šo informatīvo ziņojumu, mēs ieliekam vēsturisku fundamentu jeb akmeni valsts krīžu pārvarēšanas spējai un noturībai, civilajai aizsardzībai," teica Ģirģens.
Valdības atbalsts ļaus īstenot jaunu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) tipveida moduļa depo uzbūvi, kur vienā ēkā varēs izvietot vairākas Iekšlietu ministrijas iestādes un dienestus, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) un arī Pašvaldības policiju. Projekta risinājums paredz moduļu tipa ēku būvniecību ar iespēju papildināt jebkuru tipveida projektu ar papildus nepieciešamajām telpām citu dienestu vajadzībām, tādējādi veidojot pakalpojumu centrus, kur vienuviet izvietotas iekšlietu resora iestādes, un vajadzības gadījumā arī citu nozaru iestādes.
Plāns paredz 50 jaunu objektu būvniecību, tajā skaitā 43 iekšlietu pakalpojumu centru, sešu atsevišķu ugunsdzēsības depo un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas (UCAK) ēkas izbūvi, portālu "Delfi" informēja Iekšlietu ministrijā.
Lielajās Latvijas pilsētās vienā ēkā paredzēts izvietot vairākus dienestus: VUGD, Valsts policiju, Valsts robežsardzi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, NMPD, Nodrošinājuma valsts aģentūru un Iekšlietu ministrijas Informācijas centru. Mazākās pilsētās, paredzēts uzbūvēt ēkas, kurās atradīsies tikai VUGD un Valsts policija.
Iekšlietu ministrijas strukturālo reformu plānu, ko ministrs prezentēja valdības sēdē, viņš nosauca par izdzīvošanas plānu gan glābējiem, gan iekšlietu operatīvajiem dienestiem. Reformu mērķis ir vērsts uz sabiedrības, vides un īpašumu drošību, uz operatīvo dienestu darba vides sakārtošanu un reaģēšanas spēju paaugstināšanu, lai spētu pilnvērtīgi glābt cilvēku dzīvības un novērst īpašuma bojāšanu, teica ministrs.
Plāns balstās uz Eiropas Komisijas strukturālo reformu programmu, iekšlietu nozares iestāžu un starptautisko ekspertu secinājumiem.
"Jānorāda, ka starptautiskie eksperti ir vērsuši uzmanību uz to, ka Iekšlietu ministrijas dienestu infrastruktūra diemžēl ir nolietota un pārlieku decentralizēta. Pakalpojumi, kuri jāsniedz sabiedrībai kopumā, diemžēl ir sadrumstaloti, nepieņemami un birokrātiski, un arī funkcijas, it sevišķi reģionos, dublējas. Ir nepietiekami ātrs reaģēšanas laiks, kas rada riskus cilvēku dzīvībām. Pati par sevi vide, kurā strādā dienesti, ir degradēta, ēkām ir augsts enerģijas patēriņš un rada vides piesārņojumu. Tātad pēc būtības valsts par robusto, nevienveidīgo un vietām sagrauto infrastruktūru katru gadu pārmaksā un rada sev zaudējumus," skaidroja ministrs.
Strukturālo reformu ietvaros saskaņā ar EK rekomendācijām ir paredzēta pakalpojumu un iekšējo procesu digitalizācija Valsts policijā, VUGD, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. "Mēs jau strādājam pie Valsts policijas struktūras un funkciju organizēšanas. Ir paredzēta VUGD izvietojuma izvērtēšana, balstoties uz risku kartēšanu sabiedrības vajadzībām. Jāsaka, ka depo tīkls ir salāgots ar administratīvi teritoriālo reformu. Mēs nodrošināsim Valsts policijā, VUGD un citos dienestos efektīvu cilvēkresursu vadību. Tiks panākta stratēģiskā plānošana, darbu izpildes vadības izpildes procesu pārskatīšana visos dienestos. VUGD veiks savu darbu, balstoties uz skaidru, datos un risku analīzē attīstības vīziju un konkrētiem plāniem," klāstīja Ģirģens.
Patlaban cilvēku glābšanu ietekmē glābēju skaits, dienestu izvietojums, ēku tehniskais stāvoklis, transporta un tehnikas nolietojums. "Nākas atzīt, ka VUGD šobrīd atrodas pat tādās ēkās, kuras būvētas 1800. gadā, piemēram, Tukuma depo. Kopumā Iekšlietu ministrijai ir 371 nekustamais īpašums – 88 nomā, 251 valdījumā, 32 patapinājumā. Netiek nodrošināti pietiekami līdzekļi ēku atjaunošanai, uzturēšanai un apsaimniekošanai. Mums nākas maksāt par graustiem ar neatbilstošu tehnisko stāvokli. Daudz kur Būvniecības valsts kontroles birojs ir izsniedzis administratīvos aktus par ēku kritisko stāvokli. Tas pats attiecas arī uz tehniku. No pirms vairāk nekā divdesmit gadiem ražotajiem speciālajiem VUGD transportlīdzekļiem 107 ir ražoti vēl uz PSRS "ZIL" šasiju bāzes un ir kritiskā stāvoklī," nozares vajadzības raksturoja Ģirģens.
Ministrs uzsvēra, ka svarīgākais iemesls, kāpēc šis projekts jārealizē, ir tas, ka liela daļa no ēkām ir kritiskā stāvoklī, ar konstruktīvo elementu lielu nolietojumu un apdraud dienestu darbinieku drošību, veselību un brīžiem pat dzīvību, jo ir gadījumi, kur elektroinstalācija ir atklāta un var nobrukt sijas. Reformu plāns palīdz izpildīt arī likumu prasības, kas norāda, ka, lai nepieļautu mantas un līdzekļu nelietderīgu izšķērdēšanu, valdībai jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam un jāpieņem lēmums, lai ilgtermiņā sakārtotu šo tīklu, paaugstinātu operativitāti, samazinātu reaģēšanas laiku un izmaksas.
"Reformu plāns paredz valsts līdzekļu ekonomiju un saimniecisku izlietojumu. Tehniskā valodā mēs runājam par telpisko konsolidāciju. Mugurkaula infrastruktūras objekts ir VUGD depo, kur ir četri tipveida objekti, kurus izstrādājis AS "UPB". Mēs esam nokartējuši visu Latviju, pie viena galda tika apsēdināti gan pašvaldību vadītāji, gan NMPD, gan pašvaldību policiju vadītāji, un mēs saskatījām, ka daudzās Latvijas pilsētās ir iespējams apvienot operatīvos dienestus zem viena jumta, kā piemēram, Valsts policija, VUGD, Robežsardze, NMPD, Iekšlietu ministrijas informācijas centrs. Līdz ar to šis projekts risina ne tikai Iekšlietu ministrijas problēmas, bet arī NMPD problēmas pilsētās, kur šis dienests atrodas neatbilstošās ēkās," uzsvēra iekšlietu ministrs.
Realizējot projektu, vairāk nekā 49 pilsētās tiks nodrošināta pakalpojumu pieejamība, tiks optimizēti cilvēkresursi un samazināts ēku skaits. "Faktiski to paveiksim tādā veidā, ka kopumā tiks atbrīvoti un pārdoti 58 nekustamā īpašuma objekti. Sadarbībā ar valsts uzņēmumu "Valsts nekustamie īpašumi" un Nodrošinājuma valsts aģentūru ir apzināts nekustamo īpašumu portfelis. Kopumā ilgtermiņā ejam uz to, lai samazinātu ēku skaitu un lai tās būtu mobilas, efektīvas un mazāk izmaksātu valstij. Tipveida ugunsdzēsības depo paredz augstu energoefektivitāti, ēku dzīves cikla aprēķins ir 25 gadi. Tās būs ar mazu enerģijas patēriņu, jo tiek izmantotas augstas efektivitātes sistēmas. Depo ēkas atbilst EK energoefektivitātes marķieriem," stāstīja Ģirģens.
Ir aprēķināts, ka bez izdevumiem VUGD transportam, kas ir 70 miljoni eiro, vismaz piecu gadu laikā, plānveidā īstenojot šo projektu, ir nepieciešamas investīcijas 231,5 miljonu eiro apmērā, no kuriem 196 miljoni eiro paredzēti VUGD depo būvniecībai vismaz 49 pilsētās. 28 miljoni eiro vajadzīgi jau esošo VUGD depo rekonstrukcijai, bet 7,5 miljoni eiro nepieciešami VUGD koledžas rekonstrukcijai.
"Svarīgi tas, ka plānojam sākt ar reģioniem un mazākām pilsētām, paralēli pārejot uz lielākām pilsētām. Tā kā budžetā tādas naudas nav, projektu paredzēts realizēt pakāpeniski, vismaz 117,5 miljonus eiro paredzēti no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma, 114 miljonus no pārējiem finanšu instrumentiem. Tas ir vēsturisks brīdis un būtiska valsts reforma," sacīja ministrs.
Ministru kabineta lēmums paredz pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu un konceptuāli atbalstīt informatīvajā ziņojumā iekļautos pasākumus strukturālo un zaļās pārejas reformas īstenošanai iekšlietu nozarē.
Valdība lēmusi noteikt, ka strukturālo reformu īstenošanu iekšlietu nozarē finansē, piesaistot vienu vai vairākus no minētajiem iespējamajiem finansēšanas avotiem, ja tiek atbalstīta finansējuma piešķiršana šim mērķim: Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu; Eiropas Savienības fondu un programmu 2021.-2027.plānošanas perioda līdzekļus; iekšlietu nozares iestāžu pamatfunkciju izpildes nodrošināšanai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, nepieciešamības gadījumā virzot priekšlikumus par papildu finansējuma piešķiršanu gadskārtējā likumprojekta par valsts budžetu un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā; privāto finansējumu publiskās un privātās partnerības ietvaros, ja finanšu un ekonomisko aprēķinu sagatavošanas rezultātā tiek konstatēts, ka publiskās un privātās partnerības projekta īstenošana ir ekonomiski izdevīgākā alternatīva nozares pamatfunkciju izpildei nepieciešamo objektu būvniecībai.
Atbilstoši finansējuma pieejamībai attiecīgajā resursu avotā un pieņemtajiem lēmumiem Iekšlietu ministrijai sagatavot un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā lēmumu projektus attiecīgo būvniecības projektu finansēšanai.
