Foto: stock.xchng
Valsts iegulda budžeta līdzekļus, lai Latvijas Universitātē (LU) sagatavotu teologus un reliģiju pētniekus, pašlaik teoloģijas fakultātē par valsts naudu studē aptuveni 90 cilvēki, kuri gatavi pieņemt visdažādākos darba piedāvājumus, taču šobrīd Latvijas darba tirgū nav konkrētu vietu, kur būtu pieprasījums tieši pēc šiem speciālistiem.

Teoloģijas fakultātē studē aptuveni 100 cilvēki jeb 1% no visiem LU studentiem, un deviņdesmit no tiem mācības apmaksā valsts. Statistika liecina, ka konkurence uz bezmaksas teologa izglītības vietu ir niecīga - vienā kursā tiek nodrošinātas 25 budžeta vietas, kuras var palikt arī neaizpildītas. Budžeta vietu skaits ir tik pat liels kā dažās sociālo zinātņu studiju programmās, kur vidējais studentu skaits vienā kursā pārsniedz divus simtus. Tiem, kas netek budžeta grupā, ir iespēja iegūt šo izglītību par naudu - bakalaura studiju programma Teoloģijas fakultātē maksa ir 1200 lati vienā studiju gadā.

LU TF piedāvā akadēmisko nevis profesionālo studiju programmu teoloģijā un reliģiju zinātnē. "Nevienā zinātņu nozarē akadēmiskai izglītībai neatbilst kāda konkrēta profesija vai amats. Akadēmiskā izglītība ir vērtība cilvēka izaugsmes perspektīvā," fakultātē iegūstamās izglītības nozīmi skaidro LU TF dekāns Ralfs Kokins.

"Teologs var strādāt visur, kur ir darīšana ar dzīviem cilvēkiem. Ne tikai baznīcās. TF tiešā veidā arī nesagatavo mācītājus, mūkus vai baznīcu amatpersonas. Tā ir katra cilvēka izvēle un atbildība, kur, ko un kā tālāk darīt, kā ar saprasto un iegūto veidot savu dzīvi," uzsver Kokins. Viņš stāsta, ka fakultātes absolventi tradicionāli strādā skolās, augstskolās, baznīcās un ar tām saistītās iestādēs, kā arī visdažādākajās starptautiskajās, valsts un nevalstiskās organizācijās. "Visur, kur nepieciešama izpratne un mūsdienīga zinātniski kritiska pieeja teoloģisko un reliģisko procesu jautājumiem. Mūsu absolventi darbojas arī publicistikā, sociālajā darbā, piedalās misijas darbā un pētnieciskajās ekspedīcijās," klāsta dekāns.

20% fakultātes studentu strādā ar studijām saistītā jomā, bet 60% plāno to darīt, liecina pēdējie pieejamie dati no LU TF veidotā programmu pašnovērtējuma ziņojuma.

 "Teologiem māca nevis ticību, bet gan kritisku un akadēmisku pieeju tai," stāsta portāla "Draugiem.lv" runasvīrs, Teoloģijas un reliģijas zinātnes studiju absolvents Jānis Palkavnieks. Fakultātē Palkvanieks nonācis nejauši, jo gribējis iestāties žurnālistos, bet tur nokavējis pieteikšanos. Studijas teologu fakultātē Palkavnieks nenožēlo - viņš iemācījies ne tikai dažādas valodas, piemēram, angļu, Jaunās derības grieķu, Vecās derības senebreju valodu, bet ieguvis arī kritiskāku skatu uz pasauli un vispārpieņemtām lietām. Kad viņš strādājis medijos, pateicoties teologa izglītībai, saņemot un izlasot preses relīzi, uzreiz gribējis pārbaudīt, ko tā īsti nozīmē, kas zem tās slēpjas. Savukārt darbā sabiedriskajās attiecībās noderējušas prasmes, kas apgūtas, studējot baznīcas draudžu vadību, stāsta fakultātes absolvents.  

Pretēji sabiedrības stereotipiem par teoloģiju kā "melnsvārču zinātni", tieši šīs zinātnes studenti ir daudz kritiskāki pret apkārt notiekošo, uzskata Palkavnieks. Viņi akli nesekotu kādam fanātiskam līderim, un šādi cilvēki būs vajadzīgi valstij, ja pienāks brīdis, kad baznīca vēlētos iejaukties valsts varā vai tiktu apdraudēta demokrātiskā iekārta. Teologi ir neatkarīgi eksperti un vidutāji starp baznīcu un valsti tādos jautājumos kā ticības mācība skolā, klāsta Palkavnieks.  

"Es vairs nespēju pievērsties kādai konkrētai konfesijai, un es tāds neesmu vienīgais," norāda Palkavnieks. "Jēzus sludināja draudzību, mīlestību, brāļošanos un atvērtību, bet baznīcas bieži ir noslēgtas, nepiekopj un neievēro šīs mācības," savu neuzticēšanos baznīcu dogmām skaidro fakultātes absolvents.

Pretējus uzskatus pauž Teoloģijas un reliģijas zinātnes 3.kursa studente Dace Treigute, kura studijas uzsākusi pēc jau iegūta bakalaura grāda LU Ekonomikas un vadības fakultātē. Treigute ir kristiete, viņa "ar interesi iepazīstas ar citām reliģijām, bet tas pārliecību un ticību nemazina". Treigute atzīst, ka kritiski skatoties arī uz to, ko māca pasniedzēji, un uzskata, ka nevajagot piekrist visam, ko stāta lektors.

Jautāta, vai teoloģijas un reliģijas bakalaura grāda ieguvējs ir gatavs atrast savu vietu darba tirgū, studente kļūst domīga. "Teoloģija māca būt par labāku cilvēku, un lekcijās mums liek par to domāt. Tas, vai var strādāt pēc teoloģijas bakalaura, ir pilnībā atkarīgs no katra paša. Studenti var atrast darbu muzejos, kapelānu dienestos armijā, slimnīcās, tas ir solis uz ētikas un reliģijas skolotāja profesiju. Teologi strādā visur," skaidro Treigute.

Valsts apmaksātās studiju vietas TF ir ļoti nozīmīgas, jo teologs nav profesija, ar kuru pēc tam var pelnīt lielo naudu atšķirībā no juristiem un ekonomiem. Tā ir sevis attīstība, kuru ne vienmēr var atļauties. Bez budžeta vietām topošie studenti baidītos izvēlēties šo izglītību, portālam "Delfi" pauž Treigute.

LU TF studentiem ir ne tikai budžeta vietas, bet arī iespēja iegūt stipendijas. LU mecenāta Žaņa Lapuķa piemiņas stipendija paredzēta apdāvinātiem studentiem, kuri pēc studiju beigšanas kalpotu par mācītājiem Latvijas evaņģēliski luteriskās draudzēs vai strādātu par reliģijas (ticības) mācības skolotājiem Latvijā. Stipendijas apmērs LU TF bakalaura studentiem 1.kursā ir 2300 lati, 2.kursā 3300, maģistrantūras studentiem 4800, bet doktorantiem 5500 lati vienā akadēmiskajā gadā. Turklāt, šī nav vienīgā no stipendijām, ir vēl arī "Ad verbum" stipendija, kuras apmērs ir 1800 lati gadā, un citas.

Lai kādu augstskolu varētu uzskatīt par klasiskā tipa universitāti, tajā jābūt iespējai apgūt teoloģijas, medicīnas, filozofijas un tiesību studijas. Tas saistīts ar universitāšu vēsturi, kur Eiropas viduslaiku universitātēs parasti bija četras fakultātes: teoloģijas, medicīnas, tiesību un sagatavošanas jeb septiņu brīvo mākslu (gramatikas, retorikas jeb runas mākslas, loģikas, aritmētikas, ģeometrijas, mūzikas un astronomijas) fakultātes. Latvijas Universitāte klasiskās universitātes statusu atjaunoja, 1990.gadā atverot Teoloģijas, bet 1998.gadā - arī Medicīnas fakultāti.

Klasiskās universitātes statuss LU nav apliecināts ar oficiāliem dokumentiem un nekur Latvijas likumos nav iekļauta šāda universitāšu klasifikācija, tas vairāk ir prestiža jautājums. Šis statuss ir viens no LU lepnumiem, bet tas nav galvenais iemesls, kāpēc TF atjaunota. Tas noticis, lai atjaunotu teoloģijas un reliģijas pētniecību valstī, skaidro LU Akadēmiskā departamenta pārstāve Anna Lapiņa.

Latvijā teologa izglītību var iegūt arī  Latvijas Kristīgajā akadēmijā, Lutera akadēmijā (LA), Laterāna Pontifikālās universitātes filiālē un Rīgas Teoloģijas institūtā (RTI) un Laterāna Pontifikālās Universitātes filiālē Rīgas Augstākās reliģijas zinātņu institūtā (RARZI). LU un LKA piedāvā akadēmiskās studiju programmas, LU arī doktora līmenī. Savukārt, LA, RTI un RARZI piedāvā profesionālo bakalauru. Izvēloties šo izglītību ārvalstīs gan jābūt uzmanīgam, jo par spīti tam, ka teoloģija ir sena zinātne, piemēram, Francijā tā nav valstī atzīta un tās diploms arī.

Par spīti tam, ka RARZI studiju virziens ir tāds pats kā LU, un tur nepiedāvā budžeta vietas, konkurenci augstskola neizjūt, tā skaidro RARZI programmu direktore Ingrīda Trups-Kalne. RARZI īsteno akadēmisko studiju programmu "Humanitāro zinātņu bakalaurs reliģijā", bet pārējās ir praktiskās maģistra programmas, kurās gatavo filozofijas, ētikas un kristīgās mācības skolotājus un pastorālos konsultantus. Studenti strādā skolās, slimnīcās un cietumos par kapelāniem, jaunlaulāto konsultantiem u.c. Daudzi sāk strādāt jau studiju laikā.

"Arī šai augstskolai nepieciešamas budžeta studiju vietas, jo liela daļa absolventu strādā valsts iestādēs," pauž programmu direktore. Tāpat konstatējuši arī projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ārvalstu eksperti. Augstskolā visās studiju programmās studē 110 studenti un studiju maksa ir 540 lati gadā bakalaura, bet 600 lati maģistra studentiem.

"Baznīcas virsvaldē ir vajadzīgi darbinieki ar augstāko izglītību teoloģijā. Mūsu Baznīcā strādā dažādu augstskolu absolventi, tai skaitā LU TF un Lutera akadēmijas beidzēji. LU TF mums ir nozīmīga, jo tur Lutera akadēmijas absolvēti var turpināt augstāko līmeņus studijas maģistratūrā un doktorantūrā," stāsta Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas (LELB) Arhibīskapa asistente Helēna Andersone. Lutera akadēmija ir LELB garīgā personāla mācību iestāde, bet tas nenozīmē, ka LU TF absolventi nekļūst gar garīdzniekiem un cita veida darbiniekiem LELB.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!