Kopējie potenciāli zaudētie ieņēmumi Rīgas pašvaldības budžetā no teritorijas plānojuma apturēšanas un investīciju projektu neīstenošanas veido no aptuveni 240 000 eiro līdz 4 miljoniem eiro gadā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pauda Rīgas domes pārstāve Inese Sirmā.
Sēdē gan tika atzīts, ka pavisam precīzi un tieši aprēķini, cik daudz līdzekļu zaudēts plānojuma apturēšanas dēļ, nav zināmi, taču tā negatīvā ietekme esot skaidri saredzama.
Saskaņā ar domes aprēķiniem, zemākā summa – teju ceturtdaļa miljona eiro – veidotos no atliktajiem projektiem, kur tieši identificējama Rīgas teritorijas plānojuma apturēšana kā galvenais atlikšanas iemesls. Savukārt augstāko zaudējumu apmēru – četrus miljonus eiro – veido projekti, kas potenciāli varētu tikt sākti Rīgas teritorijas plānojuma apstiprināšanas gadījumā.
Pēc domes pārstāves paustā, līdz ar plānojuma apturēšanu domei radīsies arī papildu administratīvie izdevumi, kas lēšami aptuveni 12 000 eiro apmērā.
Plānojuma apturēšanai, atbilstoši domes argumentācijai, būs arī netieša ietekme – piemēram, galvaspilsētas konkurētspējas zaudēšana Eiropas Savienības (ES) fondu kontekstā. Domē skaidro, ka plānojuma apturēšana ierobežo privāto investīciju īstenošanu infrastruktūras attīstībā, līdz ar to tiek samazināta perspektīvā ES fondu finansējuma apguve un apjoms pašvaldībā.
Cita starpā pašvaldība norāda, ka plānojuma izstrāde no 2012. gada veido kopumā aptuveni vienu miljonu eiro. Savukārt pašvaldības apzinātie izdevumi saistībā ar vēršanos tiesā varētu būt aptuveni 20 000 eiro.
Rīgas teritorijas plānojuma apturēšana radot arī tiešas un pastarpinātas sekas pašvaldības darbībā attiecībā uz dažādiem procesiem infrastruktūras, uzņēmējdarbības, sociālās un kultūras infrastruktūras jomā, kur šī ietekme uz pašvaldības budžetu šobrīd vēl nav precīzi apzināta.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ivita Peipiņa skaidroja, ka arī citu pašvaldību gadījumā plānojumu neapstiprināšana ir saistīta ar azartspēļu ierobežojumiem. Tādējādi, pieņemot, ka pašvaldībām tomēr ir tiesības lemt par azartspēļu ierobežojumiem savā teritorijā, viņasprāt, būtu pamatojama pašvaldību vēlme vērsties Satversmes tiesā.
Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses pārstāvis Mārtiņš Vanags sēdē iezīmēja, ka Rīga jau šobrīd ievērojami atpaliek no pārējām Baltijas valstu galvaspilsētām gan jaunu uzbūvētu mājokļu, gan arī biroja ēku būvniecībā.
Tas esot būtiski tādēļ, jo jaunais Rīgas plānojums pieļautu izdevīgāku mājokļu būvniecības regulējumu. Līdz ar to plānojuma apturēšanas ietekme, viņaprāt, būtu jāvērtē arī no šādas prizmas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs (AP) sēdē izteicās, ka, lai arī aptuveni, apturēšanas dēļ radītie zaudējumi tomēr ir vērā ņemami un "neiepriecina". Tāpat viņš norādīja, ka ministrija respektē domes ieceri vērsties Satversmes tiesā, taču ministrija esot ieteikusi, kā virzīties uz priekšu.
Deputāts Viesturs Liepkalns (AP) savukārt sacīja, ka domei būtu "nevis jāiet uz Satversmes tiesu un jāsūdzas (..) , bet jāspēj meklēt risinājumus kopā ar VARAM". Politiķis sēdē cita starpā arī norādīja, ka Rīga ar vēršanos tiesā cenšoties noslēpt nespēju piesaistīt investīcijas, savukārt vietvaras lēmumu vērsties tiesā ministrijas pārstāvis saskatīja kā "politisku gājienu".
Rīgas domes atbildību šī brīža situācijā saskatīja deputāts Aigars Bikše (AP), kurš, izsakoties vispārīgi, argumentēja, ka vēršanās tiesā ir saskatāma kā "sētas uzbūvēšana" starp abām institūcijām situācijā, kad ir "atvērta diskusija". Politiķis arī pieļāva, ka domes aprēķinātie plānojuma apturēšanas rezultātā radītie zaudējumi varētu būt pašas vietvaras radītie zaudējumi.
Kā vēstīts, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) Rīgas teritoriālo plānojumu apturējis, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm. Tāpat Rīgas domes iesniegtais dokuments paredzēja aizliegt azartspēles visā Rīgas valstspilsētas teritorijā, taču, pēc Pleša paustā, tas joprojām ir pretlikumīgi.
Savukārt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis norādījis, ka ar šo lēmumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uz vairākiem gadiem apturējusi Rīgas attīstību un plānojuma apturēšanas dēļ pašvaldībā neieplūdīs investīcijas daudzu miljonu eiro apmērā.
4. aprīlī Rīgas dome ārkārtas sēdē atbalstīja lēmumu Satversmes tiesā apstrīdēt šo Pleša rīkojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
