Tādējādi apakškomisija secina, ka kritiski jāuzlūko Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas secinājumus, ka nelokāmā forma esot ieviesusies valodas praksē un tāpēc neesot maināma. Turklāt ITTTA uzskata, ka pieradums nav arguments tam, lai kāptos atpakaļ pie gramatiski neveiksmīgas vai aplamas termina formas. ITTTA ir pārliecināta, ka sociolingvistiskā situācija joprojām ir labvēlīga gramatiski efektīvākās formas "eira" izvēlei.
ITTTA uzskata, ka ir neprecīza dažu plašsaziņas līdzekļu sniegtā informācija, kurā "eira" atainota kā gandrīz nepazīstams jaunvārds, jo LZA valodnieki to sāka apspriest 2001.gada oktobrī un piedāvāja sabiedrībai kā ieteicamu formu 2002.gada februārī. LZA speciālisti rosināja sabiedrību, valodas jomas profesionāļus un entuziastus diskutēt par šo tēmu un rūpīgi ieklausījās dažādajos aktīvi paustajos viedokļos vairāk nekā divu gadu garumā.
Ir sācis iezīmēties lokāmās "eiras" lietojums, un sabiedrībā paplašinās sapratne, ka ar "eiru" var izteikties precīzāk un kodolīgāk, uzskata apakškomisija.
“Delfi” jau ziņoja, ka pretējās domās ir Valsts valodas centrs (VVC), kura latviešu valodas ekspertu komisija, izskatot jautājumu par valūtas vienības “euro” nosaukuma atveidi latviešu valodā, nobalsojusi par jau ilgstoši lietoto nelokāmo nosaukuma formu eiro. ŠO lēmumu VVC vēstulē pavēstījis LZA.
VVC konstatējis: lai gan no lingvistiskā viedokļa vairāk argumentu ir par labu lokāmām nosaukuma formām – eira vai eiris (arī eurs), no sociolingvistiskā viedokļa nav atbalstāmi ieteikumi mainīt valodas praksē ieviesušos, finanšu dokumentos un plašsaziņas līdzekļos jau ilgstoši lietoto nelokāmo nosaukuma formu eiro, kura arī iekļaujas latviešu valodas gramatiskajā sistēmā.