Foto: F64
Plašas diskusijas sabiedrībā raisījusi norma, ka augstskolu rektoriem jāprot latviešu valoda augstā līmenī arī tad, ja viņi ir no ārvalstīm piesaistīti speciālisti. Portāls "Delfi" piedāvā izpildīt ceturto daļu no valsts valodas eksāmena, kurā varēs pārbaudīt lasītprasmi augstākā jeb C līmeņa uzdevumos. Pārējās eksāmena daļās personas zināšanas tiek pārbaudītas klausīšanās, rakstīšanas un runāšanas uzdevumos.

Jau vēstīts, ka nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ bija apdraudēta Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora Andersa Pālzova palikšana amatā. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka rektoram minimālajām valsts valodas prasmēm ir jāatbilst augstākā jeb C līmeņa pirmajai pakāpei. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) gan vēlāk izteicās, ka tomēr mainīs savu nostāju un virzīs Pālzovu apstiprināšanai amatā.

Valsts valodas prasmes pārbaude (VVPP) ir jākārto personām, kurām nepieciešama valsts valodas prasmes apliecība darba vajadzībām, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) informē, ka VVPP notiek trīs līmeņos (A, B, C). Sekmīgi nokārtojot pārbaudi, persona saņem valsts valodas prasmes apliecību.

VISC VVPP nodaļas vadītāja Anta Lazareva portālu "Delfi" informēja, ka šādu eksāmenu 2017. gada janvārī kārtoja 239 cilvēki, no kuriem apliecības saņēma 182 cilvēki.

Tāpat VISC piedāvā aplūkot VVPP pretendentu valodas prasmju sadalījumu pa valodas līmeņiem un pakāpēm pagājušajā gadā.

Kā vēsta informācija VISC mājaslapā, VVPP notiek vairākās daļās, kurās tiek pārbaudītas personas klausīšanās, lasīšanas, kā arī rakstīšanas un runāšanas prasmes.

Katrā no trīs līmeņiem – pamata līmenī (A), vidējā līmenī (B), kā arī augstākajā līmenī (C), jāpārvalda noteiktas prasmes. Par pamata līmenim nepieciešamajām prasmēm var izlasīt šeit, par vidējā līmeņa prasmēm – šeit, bet plašāku informāciju par augstākā līmeņa prasmēm var skatīt šeit.

Augstākajā līmenī personai jāsaprot un jāprot rakstveidā un mutvārdos brīvi komunicēt atbilstīgi norādītajai tematikai, piemēram, personiskā, sabiedriskā, un vispārcilvēciskā līmenī. Personai jāspēj rakstveidā un mutvārdos paust savu attieksmi un argumentētu vērtējumu par dažādu nozaru profesijām, ekonomiskiem un sociāliem procesiem sabiedrībā, izglītības, kultūras un vides aizsardzības jautājumiem, liecina informācija VISC mājaslapā.

Latviešu valodas prasmes augstākajā līmenī, kurā tiek pārbaudīta arī lasītprasme, izšķir divus līmeņus – C1 un C2 līmeni.

C1 – augstākā līmeņa pirmajā pakāpē persona:

  • Saprot tematiski un žanriski dažādus apjomīgus un sarežģītus tekstus. Tematiski svešākos un sarežģītākos tekstos atsevišķas teksta daļas nepieciešams pārlasīt.
  • Prot atrast tekstā nozīmīgāko informāciju, detaļas, izklāstītās problēmas, kā arī izmantot lasīto informāciju vispārinājumiem un secinājumiem.
  • Lasītajā tekstā uztver un izprot netieši paustu domu un zemtekstus.
C2 – augstākā līmeņa otrajā pakāpē persona:
  • Spēj saprast un izvērtēt visu veidu tekstus, ieskaitot abstraktus, strukturāli vai lingvistiski sarežģītus tekstus, tai skaitā literāros tekstus.
  • Lasītajā tekstā spēj saskatīt zemtekstus, līdzības un asociācijas. Tikai dažu retāk lietotu izteicienu vai frazeoloģismu izpratne var sagādāt grūtības.
  • Iegūto informāciju spēj izmantot dažādiem mērķiem.
  • Lasītā teksta sapratne līdzinās dzimtās valodas lietotāja sapratnei.
VISC pārstāve Lazareva portālam "Delfi" uzsver, ka VVPP saturs un metodika ir adresēti tiem, kuriem latviešu valoda ir svešvaloda.

"Protams, C (augstākais) līmenis prasa pietiekami labu latviešu valodas prasmi, tomēr tā nav dzimtās valodas lietotāja valodas prasme," norāda VISC pārstāve.

Portāls "Delfi" piedāvā pārbaudīt zināšanas testā, kas veidots pēc VISC augstākā (C) līmeņa valodas prasmes pārbaudes uzdevumu paraugiem lasītprasmē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!