Ar Lenarda un Monas Holmgrēnu ģimeni Zviedrijā bija vienošanās, ka trīs Madonas rajona bērnunama "Zīļuks" bērni - pusaudži Jolanta, Kristīne un Edgars - pie viņiem uzturēsies līdz pērnā gada 8.janvārim. Pēc tam Holmgrēni lūdza pagarināt bērnu uzturēšanās ilgumu pie viņiem, taču saņēma Dzelzavas pagasttiesas atteikumu, ko tā pamatoja ar argumentu, ka pēc ilgākas uzturēšanās Holmgrēnu ģimenē bērniem atkal būs grūti adaptēties Latvijā.
Tomēr bērni Latvijā neatgriezās, un sākotnēji viņus no aprūpētāju ģimenes Zviedrijā cerēja atgūt ar interpola palīdzību, jo, pēc Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, bērnunama audzēkņi faktiski uzskatāmi par nolaupītiem.
Visiem trim "Zīļuka" audzēkņiem šis bija jau otrais brauciens uz Zviedriju, tagad Holmgrēnus viņi jau sauc par tēti un mammu. Bērni iemācījušies zviedru valodu un mācās zviedru skolā. Bērnu izņemšana no ģimenes būtu traģēdija, uzskata pagasttiesa.
Dzelzavas pagasttiesas priekšsēdētāja Aleksandra Miesniece iepriekš pastāstīja, ka bērnu māte (1966.gadā dzimusi sieviete), kas slimības dēļ mitinās Allažu pansionātā, piekritusi, ka audžuvecāki Zviedrijā adoptē viņas bērnus, no kuriem pati atteikusies. Savukārt tēvs (1949) kategoriski atteicies ierasties uz pagasttiesas sēdi, lai mierīgā ceļā vienotos par bērnu palikšanu Zviedrijā, tādēļ pagasttiesa vērsusies Jēkabpils rajona tiesā.
