'The Economist' Latviju pasaules demokrātijas indeksā ierindo 48.vietā
Foto: stock.xchng

Britu biznesa žurnāls "The Economist", vērtējot demokrātijas attīstību, Latviju ir ierindojis 48.vietā pasaulē, valstī valdošo iekārtu raksturojot kā "demokrātiju ar trūkumiem".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Žurnāla "The Economist" analītiķu grupas "Economist Intelligence Unit" (EIU) veidotajā ikgadējā Demokrātijas indeksā apkopoti dati par sabiedrības demokrātijas līmeni 165 pasaules valstīs un divās teritorijās.

Visaugstāko novērtējumu 2010.gada Demokrātijās indeksā Latvijā saņēmis vēlēšanu process un plurālisms, kā arī pilsoniskās brīvības, kas novērtētas ar attiecīgi 9,58 un un 9,12 punktiem no iespējamajiem desmit punktiem.

Savukārt valdības spēja strādāt novērtēta viszemāk - ar 5,36 punktiem, iedzīvotāju politiskā līdzdalība ar 5,56 punktiem, bet politiskā kultūra ar 5,63 punktiem.

Salīdzinot ar 2008.gada Demokrātijas indeksa rādītājiem, Latvija skalā noslīdējusi par divām vietām.

No Baltijas valstīm visaugstāko vietu ieņem Igaunija, ierindojoties 33.vietā starp "demokrātijām ar trūkumiem". Salīdzinot ar 2008.gada rādītājiem, Igaunija sarakstā pakāpusies par četrām vietām.

Lietuva 2010.gada Demokrātijas indeksā ieņem 41.vietu, divu gadu laikā zaudējot vienu pozīciju.

"Demokrātijas ar trūkumiem" apskatā definētas kā valstis, kurās ir brīvas un godīgas vēlēšanas un cilvēku pamatbrīvības tiek ievērotas, tomēr pastāv vairākas vājās vietas citos demokrātijas aspektos, tostarp pārvaldes problēmas, neattīstīta politiskā kultūra un vāja iedzīvotāju iesaistīšanās politiskajos procesos.

EIU pirmais Demokrātijas indekss tika izdots 2006.gadā, bet otrais 2008.gadā. Indeksā valstis vērtētas pēc piecām kategorijām - vēlēšanu procesa un plurālisma, pilsoniskajām brīvībām, valdības funkcionētspējas, iedzīvotāju politiskās līdzdalības un politiskās kultūras.

Pētījumā apskatītās valstis sadalītas četrās kategorijās pēc valsts iekārtas stāvokļa - pilnvērtīgas demokrātijas, demokrātijas ar trūkumiem, hibrīdrežīmi un autoritāri režīmi.

Par pilnvērtīgām demokrātijām EIU indeksā atzītas 26 valstis, kas veido 15,6% no pasaules valstīm un 12,3% pasaules populācijas.

Visaugstākais demokrātijas līmenis ir Norvēģijā, Īslandē, Dānijā, Zviedrijā un Jaunzēlandē.

Kā demokrātijas ar trūkumiem novērtētas 53 pasaules valstis, kurās dzīvo 37,2% pasaules iedzīvotāju. Šajā grupā apkopoto valstu skaits veido 31,7% no pasaules valstīm.

Šajā grupā visaugstāko vietu ieņem Kaboverde, Grieķija, Dienvidāfrikas Republika, Itālija un Francija, kā arī ierindojas Baltijas valstis, Ukraina un Moldova.

Par hibrīdrežīmiem atzītas 33 valstis, kas veido 19,8% no indeksā apskatītajām valstīm un kurās dzīvo 14% pasaules iedzīvotāju.

Šajā kategorijā iekļauta tādas valstis, kā Bolīvija, Albānija, Venecuēla, Gruzija, Krievija, Armēnija, Kirgizstāna, Irāka un Pakistāna.

Par autoritāriem režīmiem 2010.gada Globālajā demokrātijas indeksā pasludinātas 55 valstis, kas veido 32,9% no pasaules valstīm un kurās dzīvo 36,5% pasaules iedzīvotāju.

Kā autoritāri režīmi novērtēta Kuba, Baltkrievija, Ķīna, Azerbaidžāna, Tadžikistāna un Afganistāna, bet indeksu noslēdz Mjanma, Uzbekistāna, Turkmenistāna, Čada un Ziemeļkoreja.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form