Tiek pielikts punkts tukšai prātuļošanai par NATO piekto pantu, uzskata Vaira Vīķe-Freiberga
Foto: LETA

Tiek pielikts pēdējais punkts jebkādai tukšai prātuļošanai par to, vai uzbrukuma gadījumā Ziemeļatlantijas Līguma piektais pants tik tiešām tiktu aktivēts attiecībā uz visām alianses dalībvalstīm vienādi, bez jebkādiem izņēmumiem, piektdien sociālajā tīklā "Facebook" raksta eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vīķe-Freiberga ierakstu veikusi pēc NATO lēmuma uz Baltijas valstīm un Poliju nosūtīt starptautisko spēku četrus bataljonus. Ziņots, ka piektdien Varšavā notiekošajā NATO samitā, lai atturētu Krieviju no iespējamas agresijas, nolemts par daudznacionālu bataljona līmeņa kaujas grupu nosūtīšanu uz Baltijas valstīm un Poliju.

"Varšavā notiekošais NATO samits ieies vēsturē ar Latvijas drošībai īpaši iepriecinošām ziņām: ir saņemts oficiāls apstiprinājums tam, ka Kanāda ir pieņēmusi lēmumu uzņemties vadošo lomu NATO bataljona kaujas grupas vadīšanā Latvijā. Paredzēts, ka šai starptautiskajā, Latvijā dislocētajā bataljonā sastāvēs arī karavīri no Polijas, Dānijas, Francijas un Slovākijas," ierakstā atgādina eksprezidente.

"Līdzīgu lomu Polijā, Lietuvā un Igaunijā uzņemsies ASV, Lielbritānija un Vācija. Līdz ar to tiek sperti nopietni soļi, lai nodrošinātu kopējo drošību gar visu Baltijas jūras austrumu krasta NATO telpu un atgādinātu, ka jebkuras NATO valsts drošība ir visas Alianses solidāra kopējā atbildība," viņa sacīja.

Ar šiem lēmumiem, kā raksta bijusī valsts prezidente, tiek sniegts brīdinājums jebkuram potenciālam agresoram, ka uzbrukums jebkurai no mūsu reģiona valstīm nepārprotami tiks uzskatīts kā uzbrukums visai Aliansei. "Tiek pielikts pēdējais punkts arī jebkādai tukšai prātuļošanai par to, vai – uzbrukuma gadījumā - Ziemeļatlantijas Līguma 5. pants tik tiešām tiktu aktivēts attiecībā uz visām Alianses dalībvalstīm vienādi, bez jebkādiem izņēmumiem," uzsver eksprezidente.

"Latvijai šī ziņa ir arī signāls neatslābt savos pūliņos nopietni gādāt pašiem par savas valsts drošību, tai skaitā nopietni uzlabot mūsu palīdzības uzņemšanas spējas vajadzības gadījumā," piebilst Vīķe-Freiberga.

"Šie pēdējie lēmumi attiecībā uz NATO kolektīvās drošības nostiprināšanu nekādā ziņā nav uztverami kā agresīva "zobenu žvadzināšana" no NATO puses. Tieši otrādi – tā ir ieturēta, taču stingra atbilde uz visdažādākā veida provokācijām un deklarācijām no Krievijas Federācijas puses. Gatavība un demonstrēta spēja sevi aizstāvēt ir tikpat svarīgs instruments kā diplomātija, lai pēc iespējas mazinātu jebkāda veida starptautisko spriedzi."

Vēstīts, ka no 8. līdz 9. jūlijam Polijā, Varšavā notiek NATO samits, kurā piedalās alianses valstu un valdību vadītāji. Varšavas samits, kā skaidro Latvijas Aizsardzības ministrija, ir iespēja atskatīties uz to, kas jau ir sasniegts kopš Velsas samita.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

NATO Vaira Vīķe Freiberga
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form