Administratīvā rajona tiesa trešdien noraidīja biedrības "Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai" lūgumu atcelt Rīgas domes un Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) lēmumus, ar kuriem Rīgas brīvostai atļauts sākt kuģu ceļu rekonstrukciju no pieņemšanas bojas Rīgas jūras līča akvatorijā līdz Kundziņsalas vidusdaļai.
Šajā projektā RBP paredzējusi arī aizbērt jūru pie Daugavgrīvas mola 50 hektāru platībā grunts atbērtnes jeb vienkāršāk - smilšu kaudzes - glabāšanai, iepriekš informēja biedrības valdes priekšsēdētāja Sandra Jakušonoka.
Kā informēja Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājas palīdze Inese Deme, trešdien noraidīts "Koalīcijas dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai" pieteikums par RBP 2011.gada lēmuma Nr.41 un Rīgas domes 2011.gada 5.jūlija lēmuma atcelšanu.
Tiesa izskatīja arī RBP lūgumu par pagaidu aizsardzības līdzekli un pēc brīvostas pārvaldes lūguma atjaunoja abu iepriekš apturēto RBP un Rīgas domes lēmumu darbību ar to spēkā stāšanās brīdi, papildināja Deme.
Pieņemto spriedumu 20 dienu laikā iespējams pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.
Kā ziņots, biedrība iepriekš pauda pārliecību, ka apkārt grunts atbērtņu jeb smilšu kaudzei ir paredzēta ar betonu noklāta dambja izveide, kuru Rīgas brīvosta sauc par pagaidu konstrukciju uz 10 gadiem, tātad - līdz 2022.gadam. Kaudzes augstums iecerēts no trim līdz pieciem metriem virs jūras līmeņa, un tajā varēšot glabāt līdz pat 4,69 miljoniem kubikmetru grunts, bet glabāšot tikai trīs miljonus kubikmetru, kas ir aptuveni 40 tādas kaudzes kopā kā bija pie Vanšu tilta.
Pludmale starp kaudzi un krastu pie Daugavgrīvas bākas dažu desmitu metru platumā tikšot saglabāta, tādējādi arī tikšot ievērots Rīgas attīstības plāns, jo tajā neesot paredzēts, ka, piemēram, saulrietu pludmalē vajag redzēt, norāda biedrība. Turklāt Rīgas dome uzstāj, ka Rīgas teritorija beidzas līdz ar krastmalu un Rīgas domes noteikumi ūdenī nav spēkā.
"Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai" iepriekš pauda viedokli, ka kuģu ceļa padziļināšanas projekts bez šīs papildu Rīgas brīvostas saimnieciskās darbības - grunts atbērtnes jūrā pie Daugavgrīvas bākas - bija iespējams un tas varēja būt arī Rīgas brīvostas attīstību un Rīgas ekonomisko augšupeju veicinošs pasākums, ja ne veids, kādā šo projektu paredz īstenot Rīgas brīvosta.
Biedrība iebilst arī pret to, ka nav paredzēta rīcība, kā, padziļinot kuģu ceļu, nepieļaut "Natura 2000" teritorijas daļas - Mīlestības saliņas - krastu un teritorijas nobrukšanu.
Biedrība uzskatīja, ka tiks radīts nevajadzīgs un ievērojams zivsaimniecības resursu zaudējums, no kura būtu iespējams izvairīties, pienācīgi izvērtējot alternatīvas grunts pagaidu atbērtnei pie Rietumu mola.
Rīgas dome un Rīgas brīvosta ar saviem lēmumiem esot apliecinājušas, ka neiebilst pret zivīm nozīmīgu dzīvotņu samazināšanu 50 hektāru platībā pie Daugavgrīvas mola, neiebilstot arī pret zivju, arī zivju ikru, kāpuru vai mazuļu bojāeju apbēršanas, noslāpšanas vai uzduļķojuma ietekmes dēļ, kam sekos izdzīvojušo un nākotnē nārstojošo zivju skaita samazināšanās, zivju augšanas ātruma samazināšanās, zivju barības organismu bojāeja un zivju dabiskā atražošanās traucējumi, pauda biedrības pārstāve.
Rīgas brīvosta projekta izpētei, tehniskajam un skiču projektam ir saņēmusi ES līdzfinansējumu, vienlaikus uzņemot saistības, ka tiks ievērotas ES direktīvas vides aizsardzības jomā. Biedrība uzskata, ka finansējums deva iespēju veikt atbilstošas grunts analīzes. Sekas, izceļot piesārņotu grunti bijušo militāro objektu tuvumā un vietās, kur vēl padomju laikā atradās ražošanas uzņēmumi, var būt ievērojams ūdens piesārņojums Daugavā un jūras piekrastē, ietekmējot ne vien zivju resursus, bet arī peldūdens kvalitāti Zilā karoga pludmalē Daugavgrīvā.