Tiesa neatrod Šķēli starp digitālās TV ieviesējiem, vēsta 'de facto'
Foto: LETA

"Nebija pierādījumu, ka [ekspremjers] Andris Šķēle būtu organizējis visu šo projektu," Latvijas Televīzijas raidījumam "de facto" šonedēļ publiskoto motivēto tiesas spriedumu tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietā, kurā 13 iesaistītajiem piespriesti naudas un cietumsodi, komentēja šīs lietas tiesnesis Juris Stukāns.

No sprieduma izriet, ka ideja par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā piederēja telekompānijas LNT dibinātājam Andrejam Ēķim, vēsta raidījums.

Pirms aptuveni 15 gadiem viņš savā kabinetā uzņēma sabiedrisko attiecību speciālistu Jurģi Liepnieku. Caur Liepnieku Šķēlem tikusi piedāvāta 30% dalība potenciālajā digitālās televīzijas ieviesējā - Anglijā reģistrētā pastkastītes firmā "Kempmayer Media Limited". Vēlāk Šķēlem apsolītā daļa pieaugusi līdz 50%.

Divus gadus vēlāk tieši "Kempmayer Media Limited" ieguva 53 miljonus dolāru vērtu līgumu ar valstij piederošu uzņēmumu. Tika veikti pirmie pārskaitījumi. Nauda bija tikusi līdz kontam Maltas bankā, kad izmeklētāji aizturēja Hariju Krongornu, finansistu no Šķēlem piederošas firmas, kurš bija tiesīgs ar šo naudu rīkoties, atklāj "de facto".

Pret Šķēli daudz liecināja viņa kādreizējais runasvīrs Liepnieks. Lai izstāstītu par Ēķa piedāvājumu, Liepnieks esot devies uz toreizējā premjera Šķēles privātā uzņēmuma biroju Dzirnavu ielā. Šķēle gan šādu sarunu tiesā noliedza. Šķēle tomēr neslēpa, ka par projektu ieinteresējās vēlāk - gribējis tajā iegūt vairākumu, bet nespējis vienoties ar īpašniekiem, kas slēpušies aiz dažādām ārzonu kompānijām.

Raidījums atzīmē: tiesas materiāli liek vaicāt - vai Šķēle patiesībā nebija projektā iekšā?

Bija liecības, ka Šķēlem bija nodoti 25% akciju "Kempmayer Media Limited". Īpašnieku sarakstos figurēja firma "Ratcliff Limited", kuras māte bija kompānija Britu Virdžīnu salās, bet virs tās atradās trasts "Yew Tree Trust". No dažiem lietas dokumentiem izriet, ka trastu dibinājis Šķēle, bet labuma guvēji bija Šķēles meitas un šķirtā sieva, atklāj "de facto".

Prokuratūra 2007.gadā nodeva digitālās televīzijas krimināllietu iztiesāšanai, turpinot vākt informāciju tieši par "Ratcliff Limited" īpašniekiem. Vairāk nekā septiņos tiesas gados netika savākti fakti, lai Šķēli no liecinieka atzītu par aizdomās turamo.

"Katra persona, kura rīkojusies šajās projektā, ja kaut ko darīja Šķēles uzdevumā, tad vajadzēja liecināt. Tad būtu cita nodarījuma gaita, citi nodarījuma apstākļi," raidījumam saka tiesnesis Stukāns un piebilst, ka "arī Liepnieks liecināja, ka pats nāca pie Šķēles un piedāvāja iesaistīties" nevis, ka Šķēle būtu bijis organizators.

Tiesa par krāpniecību, naudas atmazgāšanu un valsts amatpersonu bezdarbību kopumā pie atbildības saukusi 13 personas.

"de facto" uzrunātie apsūdzētie atteikušies spriedumu komentēt. Vairāki sacīja, ka spriedumu pārsūdzēs.

Līdz ar tiesas spriedumu ir atbrīvoti 3,3 miljoni ASV dolāru, kas bija arestēti Maltas bankā. Tā kā Ēķis vēl tiesas laikā līdz pēdējam centam visu naudu valstij bija atmaksājis, tiesneša Stukāna ieskatā nav pamata ilgāk turēt miljonus Maltā. No lietas materiāliem izriet, ka ar tiem tiesīgs rīkoties bija Krongorns. Nav zināms, vai tagad tie nepienākas kādam citam, vēsta raidījums.

Tags

Andris Šķēle Digitālās TV lieta Kempmayer Latvijas Televīzija

Comment Form