Arī Rīgas apgabaltiesas tiesneša Aivara Kaparšmita sekretārs aģentūrai LETA apstiprināja, ka tiesai pagaidām nav izdevies atrast Beriju un izsniegt viņam tiesas pavēsti.
Kā sacīja prokurors, ja liecinieks Berijs uz tiesu neieradīsies, pastāv iespēja nolasīt viņa pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības. "Viņš pirmstiesas izmeklēšanā ir pratināts kā liecinieks, turklāt piedalījies arī konfrontācijās," teica prokurors, uzsverot, ka par iespēju nolasīt liecības būs jālemj tiesai.
"Deloitte & Touche" Latvijas birojā aģentūrai LETA šodien neizdevās noskaidrot, vai Berijs joprojām strādā "Deloitte & Touche", jo auditorfirmas vadība šobrīd atrodas komandējumā. Informāciju "Deloitte & Touche" sola sniegt pirmdien.
Par BB administratoru tolaik 30 gadus vecais kanādietis Berijs kļuva 1995.gadā, bet no šī amata atkāpās 1999.gadā, paziņojot, ka vairs nejūt Latvijas Bankas atbalstu. Centrālā banka viņu vainoja nekompetencē un Latvijas likumu nepārzināšanā.
"Trīs miljonu" krimināllietas pamatā ir "Latvenergo" galvotais 10 miljonu latu kredīts, kuru no BB ņēma AS "Finansu norēķinu centrs". Šī firma tika pasludināta par maksātnespējīgu, kredītu atdot nespēja, un "Latvenergo" kļuva par BB parādnieku.
BB administrators Berijs 1997.gadā cedēja 10 miljonus latu lielo parādu Lihtenšteinā reģistrētajai ārzonas kompānijai IFCE. "Latvenergo" ar IFCE noslēdza izlīgumu, samaksājot ārzonas firmai astoņus miljonus latu, taču BB no IFCE saskaņā ar cesijas līgumu saņēma tikai piecus miljonus latu. Līdz ar to trīs miljoni latu valsts uzņēmuma naudas "pazuda" IFCE kontos. Tiek uzskatīts, ka aiz IFCE patiesībā slēpjas Latvijas valdošajām aprindām piederīgi cilvēki.
Otrdien "trīs miljonu" krimināllietā divi liecinieki apgalvoja, ka uz "Latvenergo" pārstāvju jautājumu, kas tad īsti ir IFCE, Berijs esot atbildējis, ka viņu tas neinteresē un vispār par šo jautājumu viņš nerunās, jo nevēlas, ka viņu pēc tam nošauj.
Vairāki liecinieki tiesā arī izteikuši viedokli, ka Berijs nodarījis zaudējumus BB, jo cedēja 10 miljonu latu parādu ārzonas firmai, par to saņemot tikai piecus miljonus latu.
1999.gadā jau pēc atkāpšanās no BB administratora amata Berijs Rīgas apgabaltiesā liecināja BB krimināllietā, kuras ietvaros tiek tiesāti bijušais bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents un bankas prezidents Tālis Freimanis.
Runājot par BB un "Latvenergo" savstarpējiem darījumiem, Lavents toreiz tiesā izteica atzinību Berijam par parāda cedēšanu, jo tādējādi izdevies atgūt naudu BB. Savukārt Berijs pauda, ka gadījumā, ja šis cesijas darījums nebūtu noticis, viņam vispār nebūtu izdevies atgūt nevienu latu.
"Latvenergo" tā laika amatpersonas "trīs miljonu" lietā šobrīd gan liecina, ka uzņēmums bija gatavs maksāt BB pat visus 10 miljonus latu, jo par to jau iepriekš bija pieņemts tiesas lēmums, kas "Latvenergo" bija jāpilda.