Administratīvā apgabaltiesa ceturtdien noraidīja vairāku politiķu iesniegto pieteikumu, kurā lūgts uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) izsludināt atkārtotas Jūrmalas pašvaldības vēlēšanas, informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Līga Trubiņa.

Tiesa ceturtdien noraidīja politiķu Ģirta Trenča (TP), Ineses Aizstrautas (LZP), Jāņa Kuzina (PCTVL) un Māra Mežapuķes (SC) pieteikumu, kurā viņi lūdza atcelt CVK 13.jūnija lēmumu, ar kuru CVK bija noraidījusi politiķu sūdzības par vēlēšanām Jūrmalā.

Trubiņa informēja, ka tiesa pārsūdzēto CVK lēmumu atzinusi par tiesisku, norādot, ka tā atcelšanai nav pamata. Līdz ar to politiķu pieteikums noraidīts.

Pieņemtais spriedums nav pārsūdzams, un tas stājies spēkā šodien.

CVK 13.jūnijā noraidīja sūdzības par balsu skaitīšanu astoņu pašvaldību vēlēšanās, tostarp Jūrmalā.

Tiesa sūdzību izskatīja 25.jūnijā, nosakot, ka spriedums kancelejā būs pieejams šodien.

Trenča, Aizstrautas un Mežapuķes pārstāvis Armands Masulis tiesas sēdē Administratīvajā apgabaltiesā sacīja, ka uz tiesu bijis jānāk desmit lieciniekiem - deviņiem lieciniekiem par balsu pirkšanas gadījumiem un vienam vēlēšanu novērotājam. Tomēr viņi neesot ieradušies, jo daži "aizsvinējušies", bet citus varētu būt iespaidojušas it kā pa Jūrmalu klīstošās baumas, ka "tam, kurš liecinās, Jūrmalā dzīves vairs nebūs".

Masulis izteica vēlēšanos, ka tiesa varētu uzaicināt lieciniekus. Tomēr jurists nespēja nosaukt ne liecinieku vārdus, ne arī atklāt, par ko viņi varētu liecināt.

Masulis arī norādīja, ka ievērojami pārkāpumi Jūrmalā bijuši Kauguros jeb 218.iecirknī. Tomēr pēc ilgstošas iztaujāšanas tiesa norādīja, ka nekādi pierādāmi fakti neesot minēti.

Jurists tiesu informēja, ka par iespējamajiem vēlēšanu pārkāpumiem Trencis esot vērsies Drošības policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, tādēļ aicināja pieaicināt šīs iestādes atzinumu sniegšanai. Tomēr tiesa šo prasību noraidīja.

Tiesa vairākkārt norādīja, ka atsevišķi pārkāpumi jāvērtē citām iestādēm un nav šīs tiesas kompetencē.

Sūdzības iesniedzēji bija fiksējuši vairākus balsu pirkšanas mēģinājumus Kauguros, kad vēlētājiem esot dalītas krējuma burciņas un citi labumi.

Kā apgalvoja Aizstrauta, bariņš čigānu tautības vēlētāju pēc nobalsošanas Vēlēšanu komisijai esot prasījuši naudu, kura viņiem it kā tikusi apsolīta, bet, nesaņēmuši samaksu, viņi mēģinājuši aiznest līdzi balsošanas urnu.

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars iepriekš paskaidroja, ka CVK kompetencē neietilpst balsu pirkšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumu izmeklēšana - par tiem ir jāziņo tiesībsargājošām iestādēm.

CVK atzina, ka priekšvēlēšanu laikā Jūrmalas Vēlēšanu komisija ievietošanai CVK interneta mājaslapā bija sniegusi aplamu informāciju par nobalsojušo skaitu, saskaitot kopā balsotājus pašvaldības un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Šī kļūda tikusi labota.

6.jūnijā notikušajās vēlēšanās pirmo reizi spēkā bija nosacījums, ka vēlēšanu rezultāti vispirms ir apstrīdami CVK, nevis tiesā. Līdz ar to CVK, izskatot sūdzības, uzklausīja gan sūdzību iesniedzējus, gan vēlēšanu komisiju pārstāvjus.

Saskaņā ar Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu vēlēšanu komisiju lēmumus par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu CVK var apstrīdēt triju darbdienu laikā. Tiesības iesniegt šādu sūdzību ir kandidātu sarakstu iesniedzējiem un deputātu kandidātiem.

CVK saņemtās sūdzības jāizskata triju dienu laikā. Savukārt CVK lēmumu triju darbdienu laikā iespējams pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, kurai lieta jāizskata septiņu dienu laikā. Tiesas pieņemtais lēmums ir galīgs un vairs nav pārsūdzams.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!