Tiesa noraida NA līderu prasību pret Mirski par deputātu nosaukšanu par fašistiem  (98)

Kā informēja tiesā, tiesas nolēmumu 20 dienu laikā var pārsūdzēt apelācijas instancē.

Bērziņš komentārus par tālāko rīcību šajā tiesvedībā nesniedza, norādot, ka par apelācijas sūdzību lems pēc iepazīšanās ar pilnu tiesas spriedumu.

Jau ziņots, ka prasība tika celta, jo pērn rudenī Mirskis no Eiropas Parlamenta tribīnes esot nosaucis VL-TB/LNNK deputātus, kuri organizēja parakstu vākšanu par izglītību valsts valodā, par fašistiem. Prasītāji tiesas ceļā vēlējās panākt, lai Mirskis atsauc VL-TB/LNNK politiķus godu un cieņu aizskarošās ziņas, kā arī samaksā 500 latu morālā kaitējuma kompensāciju, iepriekš pastāstīja Dzintars.

19.septembrī, atjaunojot tiesas izmeklēšanu, lieta tika izskatīta pēc būtības. Mirska asistente Anita Laizāne aģentūru LETA informēja, ka tiesa vēlreiz uzklausīja abas puses. Mirska advokāts Ainārs Leičenko atkārtoti norādījis tiesai un nacionālās apvienības līderiem, ka Eiropas Parlamenta deputātam ir tiesības izteikt savas domas un Eiropas Savienības likumdošana liedz vajāt eiroparlamentārieti par izteikto viedokli, kas varot tikt interpretēts kā spiediens uz Eiropas Savienības amatpersonu.

"Nekādā gadījumā es neatsaukšu savu 2011.gada 4.aprīļa runu un, vēl jo vairāk, nemainīšu savu viedokli attiecībā uz politiķiem, kuri Latvijas teritorijā slavina nacistu vērtības. Es arī turpmāk aizstāvēšu vēsturisko patiesību un savu vēlētāju tiesības ar visām iespējamām likumiskām metodēm," uzsver Mirskis.

Aplūkojot EP mājaslapā atrodamo informāciju, aģentūra LETA konstatēja, ka 2011.gada 4.aprīlī Mirskis debatēs teicis: "Šodien Latvijas parlamentā deputāti nacionālisti un nacisti vēlas rīkot referendumu par Krievijas skolu slēgšanu Latvijā."