Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta ceturtdien noraidīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) prasību atņemt pilsonību zinātniekam Uldim Bērziņam, kurš naturalizācijas kārtībā ieguva Zviedrijas pilsonību, informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde prasību tiesā cēla, jo pārbaudē atklāja, ka Bērziņam 2007.gada februārī naturalizācijas kārtībā piešķirta Zviedrijas pilsonība. Rīgas apgabaltiesa nolēma apmierināt PMLP prasību, bet Bērziņš par to iesniedza apelācijas sūdzību.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2009.gada 27.novembrī prasību apmierināja un atņēma Bērziņam Latvijas pilsonību, norādot, ka Pilsonības likums nepieļauj dubultpilsonību. Pirmās instances tiesa arī norādījusi, ka Pilsonības likuma normas nedod tiesai pamatu vērtēt atbildētāja personību un viņa ieguldījumu Latvijas zinātnē, lemjot par pilsonības atņemšanu.
Apelācijas tiesas sēdē Bērziņa pārstāvis Māris Jansons norādīja, ka atbildētāja saikne ar Latviju ir stipra, viņam nozīmīga un noturīga, un lūdza tiesu to izvērtēt. Atbildētāja pārstāvis lūdza ņemt vērā samērīguma principu, vērtējot ne tikai to, ka Bērziņš ir fizikas zinātņu doktors un devis ieguldījumu Latvijas fizikas zinātnes attīstībā, bet arī situāciju Latvijā, kā tā pēdējo gadu laikā ir mainījusies, kad daudzi cilvēki ir devušies darbā uz ārzemēm, bet viņiem ir cieša saikne ar Latviju, te ir viņu ģimenes, viņi aktīvi interesējas par situāciju valstī un piedalās vēlēšanās.
Tāpat atbildētāja pārstāvis vērsa uzmanību uz Saeimā iesniegtajiem grozījumiem Pilsonības likumā, kas paredzēs dubultpilsonību un šie grozījumi jau pieņemti pirmajā lasījumā. PMLP pārstāve apelācijas sūdzību neatzina un prasību uzturēja.
Pilns apelācijas instances tiesas spriedums būs pieejams piektdien un pēc tam to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senātā.