Rīgas apgabaltiesa spriedumā secina, ka tiesības pretendēt uz "Ave Sol" ēku būtu vienīgi Latvijas valstij, jo tai pieder baznīcai piesaistītais zemesgabals, taču tā šādas pretenzijas nav izvirzījusi.
Spriedumā norādīts, ka Rīgas tiesas apgabala prokurore, kas lietā pieaicināta valsts interešu aizstāvībai, atzinumā norādījusi, ka ar iesniegtajiem pierādījumiem Latvijas Pareizticīgo baznīca pierādījusi savas tiesības uz Pētera un Pāvila baznīcu.
No tiesas sprieduma teksta secināms, ka Rīgas dome īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinājusi 2000.gadā saskaņā ar Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes 1991.gada 21.jūnijā pieņemto lēmumu.
Pirms tam - 1977.gadā - Citadeles ielas ēka, kas līdz tam bijusi PSRS Civilās aviācijas ministrijas bilancē, nodota Rīgas pilsētas izpildkomitejas bilancē, taču šis fakts nerada īpašuma tiesības, teikts spriedumā.
Rīgas dome norādījusi, ka līdz tam valstij piederējusī ēka pašvaldības īpašumā pārņemta saskaņā ar likumu par pašvaldības uzņēmumu un Latvijas Augstākās padomes 1991.gada lēmumu par valsts īpašuma un tā konversijas pamatprincipiem. Pašvaldības īpašumā līdz ar to pārņemta koncertorganizācija "Ave Sol".
Rīgas domes ieskatā koncertorganizācija "Ave Sol" un baznīcas ēka ir identiska, tāpēc pašvaldība to iekļāvusi gan savā uzņēmumā, gan pēc tam bilancē. Rīgas apgabaltiesa spriedumā secinājusi, ka šis apgalvojums ar lietas materiālos esošajiem dokumentiem nav pierādīts.
No apgabaltiesas sprieduma izriet, ka valsts īpašumu bez atlīdzības pašvaldību īpašumā varēja nodot tikai pēc attiecīga pieprasījuma un ar Ministru padomes lēmumu, taču Rīgas dome nav iesniegusi pierādījumus, ka šāds pieprasījums par valsts īpašumā bijušo Pētera un Pāvila baznīcas ēku būtu izteikts.
Apgabaltiesa atzinusi, ka Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes lēmums par pašvaldības īpašuma tiesībām ir pretrunā ar likumu, tāpēc nevar būt par pamatu Rīgas pilsētas īpašuma tiesību nostiprināšanai uz Pētera un Pāvila baznīcu.
Savas tiesības Rīgas dome nevar aizstāvēt arī ar Civillikuma pantu, kas paredz īpašuma tiesību atzīšanu uz īpašumu, kas uzcelts uz pašvaldības zemes, jo baznīcai piesaistītais zemesgabals Rīgai nepieder, secinājusi tiesa.
Likums par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām paredz atjaunot šo organizāciju īpašuma tiesības uz objektiem, kas atsavināti no 1940.gada 21.jūlija līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim 1992.gada 12.maijā.
Nostiprinot sev īpašuma tiesības, Rīgas dome nav ņēmusi vērā iepriekšminēto likumu, kas nosaka, ka īpašuma tiesības iegūst valsts, ja kulta ēku bijušais īpašnieks vai viņa tiesību pārmantotājs noteiktajā termiņā nav pieteicies vai nav pierādījis savas īpašuma tiesības uz šīm celtnēm. Likums neparedz, ka kulta celtnes bez atlīdzības savā īpašumā var iegūt pašvaldības institūcija, teikts Rīgas apgabaltiesas spriedumā.
Apmierinot Pareizticīgo baznīcas prasību, Rīgas apgabaltiesa norādījusi, ka baznīca kā reliģiskā organizācija Tieslietu ministrijas Reliģijas lietu departamentā reģistrēta 1992.gada 30.decembrī un šī reliģiskā organizācija iesniegusi pašvaldībā pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz nekustamo īpašumu Citadelē.
Rīgas Ziemeļu rajona Tautas deputātu padome šo pieteikumu pieņēmusi un izskatījusi pēc būtības, bet īpašuma tiesības uz Pētera un Pāvila baznīcas ēku Pareizticīgo baznīcai nav atjaunotas nevis tāpēc, ka tai tai nebūtu tiesību atprasīt šo īpašumu, bet gan tāpēc, ka tolaik nav bijušas pierādītas īpašuma tiesības.
Apgabaltiesa arī konstatējusi, ka baznīcas tiesības atprasīt Pareizticīgo baznīcai līdz 1940.gadam piederējušos īpašumus Latvijas valsts un Rīgas dome iepriekš nav apšaubījusi.
Ne Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs, kurš pērn iesniedza protestu par apgabaltiesas spriedumu, kas atjaunoja Pareizticīgo baznīcai īpašuma tiesības uz "Ave Sol" ēku, ne arī Senāts nav apšaubījis prasītāja tiesības vērsties ar prasību par īpašuma tiesību atzīšanu.
Rīgas dome tiesā arī nav apšaubījusi Pareizticīgo baznīcas Sinodes prasījuma tiesības un nav lūgusi izbeigt tiesvedību šajā strīdā.
Tiesa ņēmusi vērā, ka Pētera un Pāvila baznīca uzcelta ar Krievijas ķeizarienes Katrīnas II pavēli 1786.gadā un kopš tā laika atradusies pareizticīgo konfesijas valdījumā. Pēc ķeizarienes pavēles kopš 1886.gada baznīca nodota igauņu Pētera un Pāvila pareizticīgo draudzes lietošanā, taču tiesa konstatējusi, ka baznīca ar tai piederošajām ēkām nav nodota šai draudzei īpašumā.
Apgabaltiesa secinājusi, ka 1924.gada 29.februārī Ministru Kabinets apspriedis jautājumu par Pareizticīgo baznīcas īpašumiem un akceptējis Citadelē esošās Pētera un Pāvila baznīcas nodošanu igauņu draudzei bezmaksas lietošanā.
1931.gada 31.martā finanšu ministra rakstā Ministru kabinetam norādīts, ka Pētera un Pāvila baznīca īpašuma tiesību ziņā atrodas nenoskaidrotā situācijā, bet tās koroborēšana zemesgrāmatās nav nokārtota.
Lai gan 1930.gadā Pētera un Pāvila baznīca zemesgrāmatā nostiprināta uz Latvijas valsts vārda Kara ministrijas personā, tomēr Latvijas valsts nav sevi uzskatījusi par baznīcas īpašnieci, konstatējusi Rīgas apgabaltiesa.
1926.gada 8.oktobrī Satversmes 81.panta kārtībā izdoti noteikumiem par Pareizticīgo baznīcas stāvokli, kuros noteikts, ka pareizticīgo dievnami, kapličas un kapsētas, kas atrodas baznīcas rīcībā, uzskatāmas par tās īpašumu. Pret baznīcas gribu šie īpašumi nav atsavināmi, konfiscējami vai noteicami citiem mērķiem.
Ar šiem noteikumiem Latvijas valsts apstiprinājusi pareizticīgo konfesijai piederošo īpašumu stāvokli neatkarīgi no tā, kuras pareizticīgo draudzes rīcībā konkrētais īpašums atradies. Tāpēc nepamatots esot Rīgas domes pārstāvja apgalvojums, ka Pētera un Pāvila baznīca nav bijusi Pareizticīgo baznīcas rīcībā, teikts tiesas spriedumā.
Apstāklis, ka Pētera un Pāvila baznīcas ēkas īpašuma tiesības nekad nav bijušas nostiprinātas uz Pareizticīgo baznīcas vārda, arī nevar būt pamats prasības noraidīšanai, jo tās tiesības pamatotas ar Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem noteikumiem, kuriem ir likuma spēks, tāpēc atsevišķi var netikt nostiprinātas.
Sešus stāvus augstā Pētera un Pāvila baznīca ir agrīnā klasicisma celtne. Pirmā koka baznīca Rīgas Citadeles kompleksā uzcelta vēl zviedru laikā, 17.gadsimtā, tajā izvietotā garnizona vajadzībām. Mūra baznīcu ar koka torni uzcēla no 1926. līdz 1928.gadam, izmantojot Pērnavas Pareizticīgo baznīcas paraugu. 1987.gadā ēka restaurēta, pielāgojot to koncertzāles vajadzībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
