Administratīvā rajona tiesa nolēmusi uzlikt par pienākumu Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijai atvainoties Rīgas domes Administratīvās komisijas priekšsēdētāja vietniekam Kārlim Bružukam (JL) par nepamatotu piespiedu piedziņas veikšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Bružuks portālu "Delfi" informēja, ka vērsies tiesā par personiskā un morālā kaitējuma atlīdzināšanu 868 latu apmērā un pieprasīja atvainošanos no Ceļu policijas, kas nepamatoti bija atdevusi lietu par ceļa satiksmes negadījumu tiesu izpildītājam, kas savukārt veica piespiedu izpildi.

Bružuks 2003.gada oktobrī nokļuva satiksmes negadījumā, kurā tika atzīts par vainīgu, taču lēmumu pārsūdzēja, neskatoties uz to ceļu policija uzsāka piespiedu izpildi, kas ir pretrunā ar administratīvā procesa normām. Tiesa nolēma daļēji apmierināt Bružuka prasību un atbildētājam –Rīgas pilsētas galvenās policijas pārvaldei piesprieda atvainoties Bružukam.

"Domāju, ka tas ir labs precedents, jo man gan kā juristam, gan kā amatpersonai nav pieņemama šāda veida bezatbildība un nolaidība, no valsts un pašvaldību amatpersonu puses. Šeit ir runa par principu, kas jau ilgstoši laiku gaitā ir iedibinājies dažādās pārvaldes iestādēs, ka amatpersonas var atļauties absolūtu visatļautību, bet viņiem par to nekas nedraud. Pieļauju, ka daudzi šādi gadījumi tiek noklusēti un cilvēki bieži samierinās ar radītām neērtībām un zaudējumiem, ko kāds nolaidīgs ierēdnis rada. Pagaidām apsveru domu, vēl pārsūdzēt šo lēmumu, jo domāju, ka kompensācijas piedziņa būtu laba mācība, ja tas arī faktiski nāktu no bezatbildīgā ierēdņa kabatas, bet vēl galējo lēmumu neesmu pieņēmis," pauda Bružuks.

Bružuks uzskata, ka process,par kompensāciju piedziņu Latvijā "vienkāršam cilvēkam ir ļoti ilgstošs un praktiski nereāls, jo kā mēs redzam, kompensācijas izdodas piedzīt TV zvaigznēm un slaveniem politiķiem, bet tādiem "vienkāršiem mirstīgajiem" Latvijas tiesu praksē ir pieņemts izmaksāt santīmus vai samierināties ar atvainošanos."

Kopš 2005.gada Latvijā ir spēkā "Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums", kas paredz privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, atzīmē Bružuks.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form