Foto: DELFI

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 22. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīts Saeimas deputāta Alda Gobzema pieteikums atcelt Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas piemēroto disciplinārsodu – izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita, portāls "Delfi" noskaidroja Senātā.

Senāts atzina, ka apgabaltiesas vērtējums vairākos aspektos, tostarp par Gobzema izteikumu būtību, ir pretrunīgs un nav pilnīgs. Minētie trūkumi faktisko apstākļu vērtējumā ir pamats apgabaltiesas sprieduma atcelšanai.

Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Gobzems pārsūdzēja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) lēmumu par savu izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita, pamatojoties uz Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas piemēroto disciplinārsodu – izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita.

Disciplinārsods viņam ir piemērots par Latvijas Republikas Advokatūras likuma 7., 46. un 67. pantā noteikto prasību, likuma "Par tiesu varu" 28.3. panta otrās daļas, kā arī rupju Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa normu pārkāpumu.

Proti, disciplinārsods pieteicējam ir piemērots par vairākiem pārkāpumiem, bet kasācijas sūdzībā Gobzems ir izteicis argumentus tikai par vienu no tiem – rupju ētikas normu pārkāpumu.

Rupjš ētikas normu pārkāpums saistīts ar pieteicēja sociālajos tīklos "Facebook" un "Twitter", ziņu portālos, laikrakstā "Dienas Bizness" un Latvijas Televīzijas raidījumā publiski paustajiem izteikumiem par citiem zvērinātiem advokātiem, tiesnešiem un ierēdņiem.

Izskatot Gobzema kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, Senāts norāda, ka tiesas vērtējums par pieteicēja izteikumiem ir pretrunīgs.

Administratīvā rajona tiesa pieteicēja izteikumus vērtējusi kā "ziņas". Savukārt apgabaltiesa, kaut arī pievienojusies rajona tiesas spriedumam, vienlaikus norādījusi, ka pieteicēja izteikumi vērtējami kā "viedoklis". Taču abiem izteikumu veidiem pastāv atšķirīgi tiesību uz vārda brīvību ierobežojumu samērīguma vērtēšanas kritēriji.

Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka apgabaltiesas vērtējums par Gobzema izteikumu būtību ir pretrunīgs un nav pilnīgs.

Senāts norāda, ka, izskatot lietu no jauna, tiesai jāvērtē visi lietas apstākļi kopumā, ieskaitot iesaistīto personu statusu (privātpersona, amatpersona, politiķis u.tml.), izteikumu saturu, kontekstu un veidu, kādā tie tika publiskoti, paturot prātā, ka sabiedriski nozīmīgu diskusiju nevar pakļaut pārāk augstiem patiesuma pārbaudes standartiem, savukārt apvainojošs viedoklis, kura patiesais mērķis nav godprātīga sabiedriski nozīmīgas diskusijas veicināšana, nav aizsargājams.

Senāts atzīst, ka ir konstatējamas kļūdas apstākļu vērtējumā par pārkāpuma atkārtotību. Senāts norāda, ka Ētikas komisijas lēmums nav disciplinārsods, tāpēc uz to nevar atsaukties, runājot par atkārtotu sodīšanu.

Senāts uzskata, ka apgabaltiesai jāvērtē arī tas, cik samērīgi, nosakot disciplinārsodu, ir ņemt vērā disciplinārsodu, kas piemērots vairākus gadus pirms izskatāmā gadījuma.

Gobzems no advokatūras tika izslēgts pēc savā trešā disciplinārpārkāpuma pēdējo deviņu gadu laikā, tika skaidrots paziņojumā, ko izplatīja LZAP un parakstīja tās priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Disciplinārlietu komisijas vadītājs Lauris Liepa, kā arī viņa vietnieks Jānis Lapsa.

Paziņojumā tika norādīts, ka "advokātam bija jāapzinās, ka tā publiskie izteikumi nepaliks nepamanīti un to vērtējums no ētiskās perspektīvas bija neizbēgams".

LZAP paziņojumā arī uzsvēra, ka Gobzems ir publiski izteicies par lēmumu izslēgt viņu no advokatūras un savos sociālajos tīklos izplatījis informāciju, kas neatbilst patiesībai.

Tāpat LZAP norādīja, ka nevienam advokātam nav tiesību publiski izklāstīt, kādas personas apmeklē advokātu biroju, kurā advokāts ir praktizējis. Ikviens klients ir tiesīgs paļauties, ka juridiskās palīdzības saturs un pat fakts, ka tas vērsies pēc palīdzības advokātu birojā, paliks noslēpumā. Šādas ziņas advokāts nesniedz pat pēc izmeklētāju vai tiesas pieprasījuma.

Paziņojumā arī uzsvērts, ka "nevienam nav tiesību dēvēt kādu personu par noziedznieku, zagli, bandītu vai mafijas locekli, ja šāda apsūdzība nav apstiprināta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu". "Nevainīguma prezumpcija ir advokāta darba pamatā, un advokāta pienākums ir rūpēties, ka amatpersonas, žurnālisti un sabiedrība respektē šo nozīmīgo principu. Šī standarta pārkāpums apdraud tiesiskumu un advokāta kā aizstāvja lomu," norādīja LZAP.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!