Pierādījumi: stāvu skaitu palielina kukuļošanas laikā
Epizode par miljonu eiro (0,7 miljoni latu) lielo kukuli teritorijas plānojuma maiņai Vilkastes īpašumam Rusova ielā 1 un 1c medijos plaši aprakstīta gan vēl pirms tiesas procesa sākuma, gan tā laikā. Jāatgādina, ka Vilkaste 2003.gadā par 192 tūkstošiem latiu iegādājās zemes gabalus Rusova ielā 1 un 1c, plānojot uz tiem paredzēt iespēju būvēt ēkas virs 25 stāviem. Vilkaste vēlējās arī to, lai iecerei nebūtu nepieciešama detālplānojuma izstrāde, kas ir laikietilpīgs process.
Ēkas līdz 24 stāvu augstumam bija iespējams būvēt arī spēkā esot iepriekšējam teritorijas plānojumam, ja tam izstrādā detālplānojumu. Taču tas nenozīmēja, ka konkrētajā gadījumā arī tiktu pieļauta maksimālā stāvu skaita būvniecība, liecina tiesas materiāli. To mazticamu darīja fakts, ka, piemēram, 2003.-2005.gados izstrādātajos detālplānojumos Mežaparka un Čiekurkalna apkaimēs maksimālais paredzētais stāvu skaits bija tikai seši. Tāpēc tiesa secināja - kukuļa došana bija drošākais veids kā panākt ieceres realizēšanos, neskatoties uz pieprasītās summas ievērojamo apmēru.
Spriedumā tiesa arī norāda, ka „dotais kukulis vairākkārtēji atmaksājies". 2005.gada nogalē Vilkaste zemi pārdevusi par 42,3 miljoniem eiro. Zemes gabala vērtība pēc Rīgas domes atļautajām teritorijas plānojuma izmaiņām pieauga par aptuveni 30 miljoniem latu.
Tiesa norāda - Rīgas attīstības plāna 2006.-2018.gadam sagatavošanas gaitā, izstrādājot stāvu plānu, Vilkastes teritorijā no 16-20 stāviem pieļaujamais stāvu skaits pieauga līdz pat 35 stāviem. Spriedumā uzsvērts - fakts, ka Vilkastes zemes gabalos pieļauta iespēja celt līdz pat 35 stāvie augstas ēkas, ir viena no būtiskākajām pazīmēm, kas liecina par Stranča un Štrama pretimnākšanu uzņēmējas interesēm.
Vairāki liecinieki arī apstiprinājuši: sākotnēji, kad uzsāka risināt jautājumu, kurām teritorijām būs nepieciešams detālplānojums, Vilkastes zemes gabali bija iekļauti to vidū, taču pēc tam tika izņemti. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atzinumā tiesai teikts - būvniecības ieceres atbalstīšana, nepieprasot detālplānojuma izstrādi, ir bijusi nepamatota, jo uz zemes gabala plānota kompleksa apbūve, kas ir viens no gadījumiem, kuros šāds plānojums nepieciešams.
„Kāpēc Vilkastes iecerētā būvniecība - jaunais attīstības centrs tik ievērojami plašā teritorijā, ar būvju augstumu līdz 35 stāviem netika kvalificēts kā sabiedriski nozīmīga būve, nav saprotams, pat ja ņem vērā, ka uz to brīdi likumdošana precīzi nedefinēja sabiedriski nozīmīgas būves pazīmes," teikts spriedumā, kurā minēts, ka Vilkastei nav prasīta būvniecības ieceres publiskā apspriešana.
Spriedumā tiesnese atsaucas arī uz tiesā pieaicināto ekspertu pausto, kuri nepiekrituši iecerei. Pilsētplānotājs un arhitekts Andris Roze, kurš bija piesaistīts kā speciālists vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai, ieteicis šajā teritorijā noteikt apbūvi ne augstāku par astoņiem stāviem. Savukārt arhitekts Edgars Bērziņš, kurš bija konsultants vietējās teritorijas plānojumam 2006.-2018.gadam, teicis, ka šāds lēmums ir „nemotivēts un atzīstams par pilsētbūvniecisku kļūdu". No pilsētplānošanas viedokļa, ir bijusi kļūda atsevišķās teritorijās paredzēt 25 un vairāk stāvu būvniecību ar blīvu apbūvi. To Bērziņš apliecināja arī sarunā ar portālu „Delfi", gan atturoties vērtēt tagad ieteicamo tālāko rīcību pēc sprieduma.
Arī par Rīgas teritoriālo plānojumu tobrīd atbildīgie ierēdņi Ivars Millers un Andris Šēnbergs tiesā atzinuši, ka Vilkastei piederošie zemes gabali pēc priekšniecības mutiska rīkojuma bija izslēgti no to teritoriju vidus, kurām bija nepieciešams detālplānojums. Gan Millers, gan Šēnbergs liecināja - blakus esošajiem zemes gabaliem tika atstāta prasība pēc detālplānojuma.
Būvniecības projekts - 'nopirkts'; nākotnes konsekvences - mīklainas
„Tiesa atzīst, ka neatkarīgi no citiem pierādījumiem un neatkarīgi no kukuļa nodošanas fakta, lēmums atļaut būvēt šajā teritorijā tik augstas ēkas, ir vērtējams visai neviennozīmīgi," teikts tiesneses Ivetas Vīgantes spriedumā. Lai ignorētu speciālistu viedokli, bija nepieciešama būtiska argumentācija, kas konkrētajā gadījumā iztrūkstot.
Tiesa uzskata, ka Stranča, Štrama un Vilkastes vaina izvirzītajās apsūdzībās par kukuļošanu, saistībā ar būvniecības ieceri Rīgā, Rusova ielā 1 un 1c, ir pierādīta. Tādējādi pirmā tiesu instance ir atzinusi, ka projekts būvniecības iecerei šai teritorijā ir nopirkts.
Jāatgādina, ka Rīgas apgabaltiesas spriedums šinī lietā vēl nav galīgs un, visticamāk, process turpināsies visās trīs tiesu instancēs. Vai, ja paliks spēkā pirmās instances lēmums, Vilkastei labvēlīgais domes lēmums nebūtu jāpārskata?
„Rīgas domes priekšsēdētājs ir uzdevis RD Pilsētas attīstības departamenta vadītājam sniegt detalizētu informāciju par esošo situāciju ar nekustāmo īpašumu Rīgā, Rusova ielā 1 un 1c, kā arī plānotās darbības nākotnē, atbilstoši spēkā esošam teritorijas plānojumam," portālam „Delfi" pauda pašreizējā Rīgas mēra Ušakova preses sekretāre.
„Plānošana, manuprāt, ir dziļāks, nopietnāks un publiskās akts par vienu tiesas procesu - grūti tos tieši saistīt un dot vienkāršotus situācijas labošanas variantus," īsziņā portālam „Delfi" atbildēja bijušais Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe, jautāts, vai pēc šāda sprieduma nebūtu jāmaina plānojums.
Savukārt daži portāla „Delfi" aptaujātie deputāti, kuri 2005.gadā balsoja par plānojuma apstiprināšanu, šodien to komentēt nevēlējās, sakot, ka tik seni notikumi nu jau ir piemirsušies.
Šobrīd domes frakciju bloka "Vienotība" deputāts, tolaik „Jaunā laika" pārstāvis domē Olafs Pulks sarunā ar portālu „Delfi" norādīja, ka neredzot spriedumu nevar arī komentēt vai plānojums Rusova ielā būtu maināms. 2005.gada notikumus atminoties, Pulks norādīja, ka tika balsots par visiem teritorijas plānojumiem kopā, nevis par katru atsevišķi.
Grūti komentēt konkrēto gadījumu bija arī toreizējam domes deputātam un vēlāk arī pilsētas mēram, šobrīd a/s "Latvijas Jūras medicīnas centrs" valdes priekšsēdētājam Jānim Birkam. Jautāts par to, vai plānojums būtu jāmaina, Birks arī nemācēja teikt, bilstot - „jāskatās, kas šobrīd tajā adresē ir izdarīts, kas tur notiek. Grūtu spriest."
„Konflikta dēļ ar Štramu man vēlāk nācās zaudēt amatu, tāpēc [ja lēmums bija nopirkts] es jūtos zināmā mērā aizvainots," sarunā ar portālu „Delfi" sacīja tā laika pilsētas galva Aivars Aksenoks. Viņš skaidroja, ka par minēto projektu domes sēdē lēma deputāti, bet plānu izstrādāja Pilsētas attīstības departaments. „Par katru priekšlikumu nevarēja deputāti zināt - vai tas ir vai nav kāda interesēs," komentēja bijušais mērs.
Aksenoka laikā Štrams divas reizes - 2005.gada 11.aprīlī un 2006.gada 7.septembrī tika atstādināts no amata. Aksenoks toreiz komentēja, ka abos gadījumos pārbaudēs konstatēti būtiski pārkāpumi, kā arī bija bijušas bažas par interešu konfliktu viņa darbībā. 2007.gada 1.maijā Štrams pats pameta amatu.
Skaidrāku valodu runā vien Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (LPP/LC): Ja arī pēdējā tiesu instance plānu atzīs par nelikumīgu, tad tas ir jāatceļ, portālam „Delfi" sacīja Ameriks. Šāds tiesas lēmums atbildīgajiem profesionāļiem būtu jāvērtē, uzskata Ameriks. 2005.gada balsojumu politiķis neatminas, taču pieļauj, ka balsots, paļaujoties uz atbildīgā departamenta pausto.
Šobrīd tiesvedību apvijusī zeme caur uzņēmumu „Mežaparks SPV" pieder Krievijas miljardierim Viktoram Vekselbergam. „Treknajos gados" uzņēmuma pārstāvis Gundars Bojārs prezentēja plānu teritorijā uzbūvēt augstceltnes un vidēja augstuma ēkas 452 tūkstošu kvadrātmetru kopējā platībā, ieskaitot sabiedrisko funkciju objektus kā bērnudārzus, izklaidi, mazumtirdzniecību, birojus, viesnīcas. Kopumā bija domāts uzcelt turpat 3000 dzīvokļu. Kopumā tika plānots ieguldīt aptuveni 800 miljonus eiro (560 miljonus latu). Projekta īstenošanai paredzētā zeme tika iegādāta no Vilkastes.
Bijušā muitas kriminālpārvaldes šefa Vladimira Vaškeviča šķirto sievu Vilkasti tiesa atzinusi par vainīgu kukuļdošanā lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un sodīja ar naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu apmērā. Prokurors iepriekš debatēs viņu lūdz sodīt ar reālu brīvības atņemšanu trim gadiem. Vilkaste apsūdzības neatzīst un spriedumu solījusi pārsūdzēt. Pret Štramu un Stranci tiesa bija bargāka, abiem piespriesti reāli cietumsodi, attiecīgi astoņi un seši gadi cietumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
