Tiesībsarga birojs iesaka skaidrot sabiedrībai, ko var un ko nevar vakcinēt obligāti pret Covid-19
Foto: Shutterstock

No valsts amatpersonām sabiedriskajā sarunā izskanējusī pretrunīgā informācija par vakcinēšanas pret Covid-19 obligātumu nerada skaidru vēstījumu plašākai sabiedrībai šajā jautājumā, tāpēc ministriju pārstāvjiem ir jāuzlabo saziņa un skaidrošanas darbs, trešdien, 3. februārī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā sacīja tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Attālinātajā komisijas sēdē, kurā tika vērtēta Covid-19 izplatības un ierobežošanas situācija, Piļāne uzsvēra, ka jautājumu par vakcinēšanas obligātumu aktualizējusi jau atkārtoti, jo publiskajā telpā visu laiku tika runāts, ka vakcinēšanās pret Covid-19 ir brīvprātīga un pilnībā valsts apmaksāta.

"Taču šobrīd mēs redzam, ka atsevišķām mērķgrupām, piemēram, Nacionālo bruņoto spēku karavīriem ir noteikts, ka viņiem vakcinēšanās ir obligāta. Tādējādi ir svarīgi, lai no Veselības ministrijas būtu skaidrs un saprotams vēstījums, kā tiek tulkots, izprasts un izpildīts normatīvais regulējums, lai šādi jautājumi nenonāktu dienas kārtībā, jo ikviens sabiedrības pārstāvis dzird Veselības ministrijas vēstījumā šo elementu par brīvprātību," sacīja tiesībsarga pārstāve.

Piļāne norādīja, ka, ja likumdevējs ir iedomājies vai paredzējis, ka ir atsevišķas grupas, kurām tomēr ir noteikta obligāta vakcinācija, ir svarīgi, lai no valsts puses arī izskan šāda informācija.

"Tādējādi gribētu dzirdēt skaidri saprotamu vēstījumu tagad komisijā no Aizsardzības ministrijas un Veselības ministrijas. Tiesībsarga birojā ir saņemti telefona zvani un e-pasti no citām profesijām, tajā skaitā arī no mediķiem, ka ir bijuši atsevišķi signāli par to, ka ja nevakcinēsies, tad atbrīvos no darba. It kā tādas situācijas jau esot bijušas, bet, protams, tās mums nav vēl pārbaudītas, tās ir tikai un vienīgi ziņas. Katrā ziņā vakcinēšanās jautājums ir svarīgs gan no informācijas kvalitātes viedokļa, gan arī no skaidri saprotamu vēstījumu visām mērķgrupām viedokļa," teica Piļāne.

Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders portālam "Delfi" norādīja, ka vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga. "Valsts nodrošinās iespēju vakcinēties un mudinās to darīt, jo tā ir vienīgā drošā iespēja sevi pasargāt no slimības. Bet lēmums tomēr jāpieņem pašam cilvēkam," sacīja Šneiders.

Jau ziņots, ka Latvijas armijā vakcinēšanās pret Covid-19 tiek plānota kā obligāta, bet zemessardzē kā brīvprātīga. Par to šonedēļ "TV3"informējis aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Komisijas sēdē Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons paskaidroja, ka gan iekšēji, gan Valsts kancelejas operatīvās vadības grupā jautājums par obligāto vakcinēšanu pret Covid-19 ir pārrunāts, un tiesību ekspertu kopējais atzinums ir, ka atsevišķās grupās šāda obligāta pieeja ir pieļaujama arī no tiesiskā viedokļa.

"Konkrēti runājot par bruņotajiem spēkiem, tā ir tāda specifika, un mēs te runājam tikai par profesionālā dienesta karavīriem nevis zemessargiem vai civilajiem darbiniekiem, ka mēs nevaram īsti nodrošināt bruņoto spēku funkcionēšanu attālināti vai distancējoties. Nevaru iedomāties, kā vienība funkcionēs, ja mēs lūgsim ievērot divu metru distanci. Tādēļ līdz šim prakse ir bijusi tāda, ka visas valstī noteiktās potes ir bijušas obligātas profesionālā dienesta karavīriem. Tajā brīdī, kad mēs ielaižam vienībā kaut kādu slimību, tad ir skaidrs, ka sākas epidēmija un ka tas nav kontrolējams. Vienība ir vienība, un tā ir kopā. Šos cilvēkus ir ļoti grūti nodalīt. Esam visā šajā periodā centušies to darīt, bet mēs nevaram nodrošināt pamata funkcijas izpildi, ja baidāmies no tā, ka var sākties epidēmija," situāciju skaidroja Garisons.

Arī visās Eiropas Savienības un NATO operācijās pašlaik ir paziņots, ka šīm potēm jābūt obligātām. "Mums ir princips, ka katram karavīram jābūt spējīgam piedalīties šajā operācijās, un, tā kā kontaktējamies ar citiem karavīriem, mums jābūt drošiem pašiem par sevi. Tas ir princips, ko piemērojam visiem profesionālā dienesta karavīriem uz visām potēm," teica Garisons.

Saeimas komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP) atzina, ka tas ir ļoti racionāls un pamatots skaidrojums, kāpēc vakcinācijai pret Covid-19 bruņotajos spēkos ir paredzēts obligātuma princips. Rancāns arī norādīja, ka komunikācija par vakcināciju tiks veikta un pie tās tiek strādāts.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš pie šī jautājuma apspriešanas piebilda, ka tiesībsargam ir taisnība un jautājums par obligātajām vakcinēšanas grupām būtu publiski jāizskaidro. Salmiņš atgādināja, ka Epidemioloģiskās drošības likuma 30. pants jau definē grupas, kurām vakcinēšanās ir obligāta.

"Tas, ka šīs normas pirms pandēmijas vēl īsti nav strādājušas, vēl neko īsti nenozīmē. Tāpēc vakcinēšanas skaidrošanas sadaļā tas jādara zināms sabiedrībai ļoti detalizēti un precīzi. Pretējā gadījumā, ja mums būs pašvaldībās jāatbild uz šiem jautājumiem, mums varētu būt problēmas, jo cilvēki ir ļoti informēti un informācija izplatās masu medijos," teica Salmiņš.

Garisons uz Salmiņa teikto par likuma normu nedarbošanos atbildēja ar ierakstu attālinātās sēdes tērzētavā, norādot, ka NBS gadījumā Epidemioloģiskās drošības likuma normas vienmēr bijušas spēkā un strādājušas. Salmiņš gan atbildēja ar retorisku jautājumu: "Vai visi ārsti gripas laikā vakcinējas?" Sēdē klātesošā Veselības ministrijas pārstāve par šo jautājumu neizteicās.

Epidemioloģiskās drošības likuma 30. panta par vakcinācijas vispārīgajiem noteikumiem 1. daļa paredz, ka infekcijas slimības, pret kurām personas vakcinējamas obligāti, kā arī šīs vakcinācijas kārtību un vakcinējamo personu loku nosaka Ministru kabinets. Izdevumus par vakcināciju pret minētajām slimībām sedz no gadskārtējā valsts budžetā šim nolūkam paredzētajiem līdzekļiem.

30. panta otrā daļa nosaka, ka personas, kuras tiek nodarbinātas darbos, kas saistīti ar paaugstinātu inficēšanās risku, kā arī audzēkņi un studenti, kuri mācību vai prakses laikā saskaras vai var saskarties ar infekcijas slimību izraisītājiem, vakcinējami obligāti. Infekcijas slimības, pret kurām veicama vakcinācija, un darbus, kas saistīti ar paaugstinātu inficēšanās risku, kā arī vakcinācijas kārtību nosaka Ministru kabinets. Izdevumus, kas saistīti ar šo vakcināciju, sedz darba devējs vai izglītības iestāde.

Šī panta trešā daļa paredz, ka, ja sākusies epidēmija vai pandēmija vai pastāv tās draudi, var izsludināt papildu obligāto vakcināciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus vakcinācijas, kas nav paredzētas šā panta pirmajā un otrajā daļā, ir brīvprātīgas, individuālas, un visus izdevumus, kas saistīti ar tām, sedz vakcinējamā persona vai tās darba devējs, vai citas fiziskās un juridiskās personas. Ministru kabinets nosaka atvieglojumus atsevišķām iedzīvotāju grupām ar vakcināciju saistīto izdevumu apmaksai, teikts likumā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 Aizsardzības ministrija Latvijas Pašvaldību savienība Ministru kabinets Saeima Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form