Tiesībsarga ultimāts: Petravičas piedāvātā summa pamatvajadzību nodrošināšanai – nepietiekama
Foto: LETA

Labklājības ministres Ramonas Petravičas ("KPV LV") piedāvātā garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa celšana no 53 līdz 94 eiro mēnesī ir būtisks palielinājums, bet tas nav pietiekams cilvēka pamatvajadzību nodrošināšanai, portālam "Delfi" atzīst tiesībsargs Juris Jansons.

"Ja runājam par pamatvajadzību nodrošināšanu, te nav runa par greznību – ja GMI ir 94 eiro, tad tie ir tikai trīs eiro dienā," paskaidro Jansons.

Jau vēstīts, ka, Tiesībsarga ieskatā, esošā GMI līmeņa apmērs – 53 eiro mēnesī vienai personai – neatbilst nedz Satversmes ievadā, nedz 1. un 109. pantā noteiktajam, jo tas nav balstīts nekādos ekonomiskos aprēķinos un nenodrošina cilvēka cienīgu izdzīvošanu. 12. aprīlī Tiesībsargs valdībai nosūtīja tā saukto pirmstiesas brīdinājumu grozīt tiesību normu, kas nosaka GMI līmeni, kas ir zemāks par nabadzības riska slieksni. Ja valdība šo netaisnību nenovērsīs divu mēnešu laikā, Tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Tiesībsarga ieskatā GMI līmeni būtu jātuvina nabadzības riska slieksnim jeb 360 eiro uz cilvēku.

Visticamāk, lielāku skaidrību Labklājības ministrijas (LM) viesīs 15. maijā, kad ministrija tiksies ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS). Tikšanās laikā viens no izskatāmajiem jautājumiem būs par GMI līmeņa pārskatīšanu. Kāds ir LPS viedoklis šajā jautājumā, portāls "Delfi" uzrunāja LPS priekšsēdi vēl pirms šīs tikšanās.

Vispirms jānorāda, ka šī pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta vai pašvaldības noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem, paredz Ministru Kabineta noteikumi. Piemēram, ja iedzīvotājam nav nekādu ienākumu, viņš saņem GMI līmeņa pabalstu pilnā apmērā – 53 eiro, ja pašvaldība nav noteikusi augstāku, taču, ja zem 53 eiro, tad piemaksā starpību.

Vispirms minimālās pensijas


5. aprīļa vakarā pēc tikšanās ar tiesībsargu labklājības ministres Petravičas preses sekretāre izsūtīja preses relīzi ar ministres viedokli. Ministres galvenā prioritāte ir minimālā ienākuma līmeņa pilnveidošana, kas ietver gan minimālo pensiju, gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, gan garantētā minimālā ienākuma līmeņa paaugstināšanu.

"Pilnīgi noteikti piekrītu, ka garantētā minimālā ienākuma līmenis ir zems un tas ir jāpaaugstina," viņa norādīja, atgādinot, ka izskatīšanai valdībai 2019. gadā tika virzīts plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2019.- 2020. gadam, kas paredzēja vispirms minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu un secīgi pēc tam arī garantētā minimālā ienākuma līmeņa paaugstināšanu līdz 94 eiro, kas tiek izmaksāts no pašvaldību budžeta.

"Diemžēl 2019. gada valsts budžeta iespējas bija ierobežotas jaunu priekšlikumu ieviešanai, taču strādājot pie 2020.gada budžeta un vidēja termiņa budžeta šie jautājumi tiks vēlreiz aktualizēti kā mana galvenā prioritāte," atzina Petraviča.

Arī Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" šajā nedēļā žurnālisti Petraviču izjautāja par GMI līmeņa celšanu un tiesībsarga vēstuli. Ministre atbildēja, ka LM vispirms īstenošot minimālā ienākuma sistēmas pilnveidi, kas attiecas uz minimālo pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalstu. Rezultāti gaidāmi 2020. gadā.

"No savas puses (tad) esam izdarījuši mājasdarbu un pacēluši pensijas, un tad nākamajā gadā gaidītu no pašvaldībām, ka pašvaldības celtu GMI. Jo tas ir pašvaldību jautājums," paskaidroja ministre.

Arī iepriekš saņemtas Tiesībsarga vēstules


Par Tiesībsarga vēstuli par GMI līmeņa celšanu un tajā pausto gatavību nerīkošanās gadījumā vērsties Satversmes tiesā, Petraviča "Krustpunktā" norādīja: "Redzu, ka šādas vēstules viņš Labklājības ministrijai rakstījis katru gadu, mums tur ir vismaz kādas astoņas".

Petraviča arī atgādināja, ka GMI līmenis 2018. gadā celts par dažiem eiro (no 49,80 eiro uz 53 eiro – red.), bet "tas nav tas". Tāpēc 15. maijā paredzēta tikšanās ar LPS, kuras laikā arī jautājumu pārrunāšot, jo to varot lemt tikai LM sadarbībā ar pašvaldībām.

Pašvaldības, pēc Petravičas teiktā, neesot gatavas GMI līmeni paaugstināt šogad, bet, vai ar tām varētu vienoties par nākamo gadu, tas esot jautājums. "Mēs kā Labklājības ministrija nevaram viņiem uzspiest un uzstādīt ultimātu, ka viņiem tas ir jādara. Tas ir jādara sarunu ceļā. Esmu aicinājusi arī Tiesībsargu piedalīties šajās sarunās ar pašvaldību savienību un rast risinājumu," sacīja labklājības ministre un arī norādīja, ka pašvaldībām nepieciešams finansējums, lai varētu GMI līmeni celt.

Tiesa, jānorāda, ka GMI ienākumu līmenis kopumā pēdējos 10 gados nav būtiski celts, proti, 2009. gadā tā apmērs bija 37 lati. Uz to kā būtisku problēmu vairākkārt norādījuši nozares eksperti.

Pašvaldības palīdz arī citos veidos


Par Tiesībsarga un LM priekšlikumiem celt GMI līmeni portāls "Delfi" uzrunāja arī LPS vadītāju Gintu Kaminski. Viņš uzreiz norādīja, ka LPS vēl gatavojas 15. maijā gaidāmajām sarunām, tāpēc savienības viedokli vēl nevarot izteikt.

"Šajā valstī katram ir jānodrošina cilvēka cienīgi dzīves apstākļi. Jāatceras, ka pašvaldības no sava budžeta maksā ne tikai šos 53 eiro (GMI līmeņa pabalstu), bet vēl arī cenšas dažādos citos veidos palīdzēt cilvēkiem, kuriem nepietiek iztikas līdzekļi. (Lai celtu GMI līmeni), ir jautājums, no kurienes ņemt naudu. Ja valsts uzliek par pienākumu, tad varbūt izvērtējams kā solidāra atbildība," norādīja Kaminskis un piebilda, ka rūpīgi jāizvērtē situācija.

"Kur ņemt papildu līdzekļus, pašvaldības skatās uz valsti, valsts skatās uz pašvaldībām," sacīja Kaminskis.

Ko teica Pasaules Banka


Tiesībsargs Petravičas priekšlikumu celt GMI līmeni līdz 94 eiro sauc par būtisku, bet nepietiekamu cilvēka pamatvajadzību nodrošināšanai un arī atgādina, ka jau 2013. gadā Pasaules Banka norādīja, ka GMI līmenim jābūt vismaz 106 eiro apmērā uz cilvēku. "Un tas bija pirms sešiem gadiem! Visticamāk, ja Pasaules banka šogad nosauktu GMI līmeņa apmēru, tas būtu vēl lielāks," skaidro Tiesībsargs.

"Kā argumenti ieskatam ir Latvijas situācija pret ES. Sociālajai drošībai no iekšzemes kopprodukta (IKP) Latvija atvēl 12%, ES vidēji 19%, bet Skandināvijas valstis vairāk nekā 20%. Pensijām no IKP Latvija atvēl vien 6%, bet ES vidēji 10% no IKP," norāda Tiesībsargs.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Ramona Petraviča KPV LV Juris Jansons Labklājības ministrija Lasāmgabali Latvijas Pašvaldību savienība Latvijas Radio Pasaules banka Satversme Tiesībsargs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form