Tiesībsargs aicina viendzimuma pāru tiesisko aizsardzību tuvināt laulāto aizsardzības līmenim, bet nenovelkot starp tām vienlīdzības zīmi  (85)

Vienlaikus tiesībsargs uzsver, ka starp partnerattiecību un laulību nav velkama vienlīdzības zīme, aģentūru LETA informēja Jansona konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa.

Jansons skaidri ir paudis nostāju, ka partnerattiecības nav pielīdzināmas laulībai, norādīja Siliņa. Toties būtu jāsakārto partnerattiecību tiesiskais regulējums, kas attiektos uz visiem pāriem neatkarīgi no tā, vai partnerattiecības veido viena vai pretēja dzimuma personas.

Tiesībsargs ir aicinājis Saeimu sakārtot partnerattiecību tiesisko regulējumu un ierosinājis veikt grozījumus vairākās tiesību normās, kas attiecas uz pacientu tiesību aizsardzību, interešu konfliktu novēršanu, procesuālajām tiesību normām, personas sociālajām tiesībām un tiesībām uz informāciju.

"Tas, ka partnerattiecību tiesiskais regulējums ir jāsakārto un jāstiprina ārpuslaulības dzīvojošo pāru tiesiskā aizsardzība, nav noliedzams, tomēr jēdzieni "partnerattiecības" un "laulība" nav uzskatāmi par sinonīmiem," norāda Jansons.

Satversmē nepārprotami skaidri ir noteikts laulības jēdziena saturs - tā ir savienība starp vīrieti un sievieti. Katrai valstij ir tiesības noteikt pašai, kādu personu dzimumu savienību sauks par laulību, uzsver tiesībsargs.

Ziņojumā par partnerattiecībām tiesībsargs arī uzsver, ka speciāli izveidotās konsultatīvās padomes ekspertu vairākums norādījis, ka Latvijā nav nepieciešams homoseksuālu partnerattiecību kopdzīves atsevišķs tiesisks regulējums, kas faktiski tiek pielīdzināts ar Satversmes 110.pantu aizsargātajam laulības institūtam. Tā vietā vairums ekspertu norādīja uz plašāku problēmu loku, attiecinot to arī uz ārpuslaulības savienībā dzīvojošiem pretējā dzimuma pāriem.

Publiskās diskusijas laikā tiesībsargs uzklausījis dažādus diametrāli pretējus viedokļus. No vienas puses izskanēja aicinājumi kritiskās demogrāfiskās situācijas apstākļos stiprināt un atbalstīt tradicionālas ģimenes institūtu, radot labvēlīgus noteikumus dzimstības veicināšanai, no otras puses tika saņemti aicinājumi nodrošināt visiem cilvēkiem vienlīdzīgu tiesisko aizsardzību, cienīt realitāti, vēršot uzmanību uz augsto nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošo pāru īpatsvaru Latvijas sabiedrībā.

Tiesībsarga birojs arī vērš uzmanību, ka pētījumu centra SKDS 2011.gadā veikts pētījums norāda, ka vairums Latvijas sabiedrības ir pret homoseksuālu attiecību atzīšanu. Formulējot savu attieksmi pret homoseksuāliem cilvēkiem, homoseksuālām attiecībām, 23,2% respondentu norādījuši, ka "gan homoseksuāli cilvēki, gan homoseksuālās attiecības ir nosodāmas", 27,6% atbildējuši, ka tiem nav iebildumu pret homoseksuāliem cilvēkiem, taču homoseksuālas attiecības ir nosodāmas.

Savukārt 30% norādījuši, ka nav nosodāmi ne homoseksuāli cilvēki, ne homoseksuālas attiecības, 18,9% nav bijis viedokļa šajos jautājumos.

Tiesībsargs secinājis, ka Latvijas sabiedrības vairākums patlaban nav gatavs pielīdzināt viendzimuma partnerattiecību reģistrāciju laulības institūtam un pieņemt homoseksuālas attiecības kā normatīvi atzīstamu dzīvesveidu. Tajā pašā laikā, ievērojot Satversmes 89.pantā noteikto, ka valsts atzīst un aizsargā ikviena cilvēka pamattiesības, 91. pantā noteikto tiesiskās vienlīdzības principu un apzinoties esošo realitāti, Jansons aicina ārpuslaulības savienībā dzīvojošajām personām, tostarp kopā dzīvojošiem viendzimuma pāriem, nodrošināt tiesisko aizsardzību.

Viņš atsaucas arī uz to, ka, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), Latvija zināmā mērā ir ierobežojusi savas suverēnās tiesības un tai ir saistoši ES normatīvie akti, kuri aizliedz diskrimināciju dzimumorientācijas jeb seksuālās orientācijas dēļ. Un Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2010.gada spriedumā ir norādījusi, ka ES valstīs pieaug tendence iekļaut viendzimuma attiecības jēdzienā "ģimene".

Tiesībsarga ieskatā, grozījumi nepieciešami tiesību normās, kas attiecas uz pacientu tiesisko aizsardzību, īpaši gadījumos, kad nepieciešams pieņemt lēmumus par piekrišanu vai atteikšanos no ārstniecības vai lēmumu par ārstēšanas metodes izvēli, ja pacients veselības stāvokļa dēļ pats nevar pieņemt attiecīgu lēmumu.

Tāpat vajadzīgs veikt grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Nepieciešams arī mainīt procesuālās tiesību normas, īpaši attiecībā uz tiesībām neliecināt. Runa ir arī par grozījumiem saistībā ar personas sociālajām tiesībām. Nepieciešams sakārtot jautājumu par atlīdzību gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, par pabalstu saistībā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, kā arī nesaņemtās pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksāšanu saistībā ar pensijas saņēmēja nāvi.

Jansons arī aicina Pacientu tiesību likumā sakārtot pāru tiesības uz informāciju.