Tiesībsargs Juris Jansons nosūtījis vēstuli Valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai, kurā aicina pievērst īpašu uzmanību tam, kā pašvaldības un skolas veido budžetu.
Viņš rosina atbilstoši normatīvajiem uzsākt pārbaudi par vispārējās izglītības sistēmas atbilstību normatīvo aktu prasībām - pašvaldību dibinātu izglītības iestāžu nodrošināšanu ar izglītības programmu īstenošanai nepieciešamajiem mācību līdzekļiem -, jo tas skar visas sabiedrības intereses.
Tiesībsargs norāda, ka, apkopojot pašvaldību sniegto informāciju, secināms, ka pašvaldību izdevumi mācību līdzekļiem uz vienu skolēnu (gadā) ir ļoti atšķirīgi, tādējādi pastāv risks, ka izglītības iestāžu finansēšanā nav vienotu principu un netiek nodrošināta vienlīdzība kvalitatīvas izglītības iegūšanā.
Tiesībsarga rīcībā esot arī Izglītības un zinātnes ministrijas paustais viedoklis, ka mācību līdzekļu iegādei nepietiekamā valsts un pašvaldību finansējuma dēļ bērnu tiesības iegūt pamata un vidējo izglītību bez maksas pašlaik nav nodrošinātas pilnā apmērā un jautājums būtu risināms gan ar normatīvā regulējuma pilnveidošanu, gan finanšu līdzekļu palielinājumu iespēju robežās.
Izglītības kvalitātes valsts dienests ir paudis viedokli, ka izglītības iestāde izglītojamo vecākiem nav tiesīga noteikt pienākumu iegādāties mācību grāmatas, vienlaikus izglītības iestādes izglītojamie ir jānodrošina ar izvēlētās izglītības programmas obligātā mācību priekšmeta satura apguvei nepieciešamajām mācību grāmatām, sacīts vēstulē.
"Pie šādas mācību procesa finansēšanas rodas šaubas, vai tiesību aktos noteiktā budžeta disciplīna finansējuma nodrošināšanā un izlietošanā ir tiesiska un efektīva. No juridiskā viedokļa, mācību procesa organizēšana, pieprasot vecākiem iegādāties mācību līdzekļus, ir prettiesiska," uzsver tiesībsargs.
Vēstulē tiesībsargs arī izklāsta notikumu gaitu bezmaksas izglītības ieviešanai, kā arī izklāsta paša paveikto, lai šo jautājumu risinātu.
Jau vēstīts, ka rekordists līdzekļu atvēlēšanā bezmaksas izglītības nodrošināšanai Latvijā ir Ozolnieku novads, kas gadā šiem mērķiem atvēl 100 latus uz vienu skolēnu, kamēr par bagātu uzskatītā Rīga šiem mērķiem velta vien 2,21 latu, liecina Tiesībsarga biroja apkopotie dati par Latvijas pašvaldību finansējumu bezmaksas izglītības nodrošināšanai 2013.gadā.
Ozolniekiem seko Nīcas novada pašvaldība, kur finansējums uz vienu bērnu ir 61,06 lati, un Pārgaujas novads ar 55 latiem. Finansējums robežās no 40 līdz 50 latiem uz vienu skolēnu ir atvēlēts četrās pašvaldībās - Jaunpils, Ciblas, Olaines un Jelgavas novadā.
Līdzekļi robežās no 30 līdz 40 latiem bezmaksas izglītības nodrošināšanai paredzēti astoņās pašvaldībās, bet visvairāk - 35 - ir to pašvaldību, kuras uz vienu bērnu gadā šim nolūkam ir atvēlējušas no 10 līdz 20 latiem. Nedaudz mazāk - 22 - pašvaldības šiem mērķiem tērē 20 līdz 30 latus, 16 pašvaldības tērē līdz 10 latiem, tostarp Neretas novads piešķīris 3,17 latus, Baldones novads - 4 latus, Cēsu novads - 5 latus, Limbažu novads - 5,60 latus, bet Krustpils novads - 6,04 latus.
No republikas pilsētām Rēzeknē finansējums uz vienu bērnu ir 3,50 lati, Valmierā - 7,60 lati, Jēkabpilī - 10 lati, Liepājā - 13,22 lati, Jelgavā - 20 lati, bet Jūrmalā - 30 lati.
Tiesībsarga birojs bija aicinājis visas pašvaldības sniegt informāciju par izglītībai piešķirto finansējumu, taču ne visas šim aicinājumam ir atsaukušās.
Šogad valsts piešķirtais finansējums mācību literatūras iegādei uz vienu izglītojamo ir 6,26 lati, bet nākamgad paredzēts piešķirt 7 latus.
Tāpat vēstīts, ka tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka nav pieļaujama kavēšanās ar risinājumiem bezmaksas izglītības nodrošināšanai, bet pašvaldības budžeta lielums kā noteicošais faktors nespējai nodrošināt visu skolai nepieciešamo esot mīts.
"Problēmas izglītības bez maksas jautājumā ir identificētas un visiem zināmas, tādēļ nav pieļaujams, ka risinājums kavējas. Esam apzinājuši, cik lielu finansējumu Latvijas pašvaldības atvēl izglītības bez maksas nodrošināšanai. Iegūtie dati uzrāda atsevišķos gadījumos pat diametrāli pretēju praksi. Tas ir mīts, ka pašvaldības budžeta lielums ir noteicošais faktors tam, lai atrunātos par nespēju nodrošināt visu skolai nepieciešamo," sacīja tiesībsargs.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā panākta vienošanās, ka vecākiem bērnu personiskai lietošanai iegādājamos mācību līdzekļus noteiks ar skolas pašpārvaldes lēmumu. Komisija uz otro lasījumu grozījumos Izglītības likumā izskatījusi arī priekšlikumus, kas nosaka, par ko maksā valsts, pašvaldība un vecāki.
Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi valsts un pašvaldības atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, kā arī noteikusi, ka vecākiem par saviem līdzekļiem bērni ir jānodrošina tikai ar individuālajiem mācību līdzekļiem un piederumiem jeb personiskās lietošanas priekšmetiem. Tādējādi tiks sniegta skaidra atbilde uz sabiedrībā aktuālo jautājumu, kādi mācību līdzekļi nepieciešami valsts izglītības standartu apguvei un kurus no tiem nodrošina valsts, kurus - pašvaldība.
Iecerēts, ka mācību līdzekļu finansēšanas modelī valsts atbild par optimālo nodrošinājumu izglītības standarta apguvei, finansējot mācību literatūru, metodiskos līdzekļus, papildu literatūru un digitālos un elektroniskos mācību līdzekļus.
Savukārt pašvaldība nodrošina tos mācību līdzekļus, kas nepieciešami lietošanai izglītības iestādei, nodrošinot modernu mūsdienu mācību vidi, piemēram, uzskates līdzekļus, didaktiskās spēles, digitālos un elektroniskos izdevumus un resursus, izdales materiālus, mācību tehniskos līdzekļus, iekārtas un aprīkojumu un mācību materiālus.
Vecāku pārziņā paliek individuālo mācību līdzekļu un piederumu jeb personiskās lietošanas priekšmetu nodrošināšana, tādējādi līdz minimumam ir samazināta vecāku iesaiste mācību procesā skolēnam nepieciešamo mācību līdzekļu iegādē.