Foto: F64
Izskatot pārbaudes lietu par atsevišķiem e-veselības sistēmas aspektiem, tajos būtiski trūkumi nav saskatīti, liecina tiesībsarga Jura Jansona atzinumā paustais.

Pamatojoties uz Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas iesniegumu, kurā tā vērsa uzmanību uz nepieciešamību vērtēt Ministru kabineta noteikumus "Par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu", tiesībsargs ierosināja pārbaudes lietu, kurā analizēja atsevišķus e-veselības sistēmas aspektus, kā arī sniedza rekomendācijas.

Tiesībsargs norādīja, ka sākotnēji noteikumos bijis daudz nepilnību attiecībā uz pacientu datu apstrādi. Personas veselības dati E-veselībā atspoguļo plašu un sensitīvu informāciju par cilvēka privāto dzīvi, tādēļ pārbaudes lietā tika vērtēta prasība nodot pacienta veselības datus Valsts darba inspekcijai (VDI), Nacionālajam veselības dienestam (NVD), Veselības inspekcijai (VI) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA). Tāpat pārbaudes lietas ietvaros tika veikta izpēte par diagnožu un darbnespējas cēloņu atspoguļošanas pieļaujamību darbnespējas lapās.

Izvērtējot pārbaudes lietas materiālus, tiesībsargs konstatēja, ka tiesību aktos novērsti trūkumi no personas datu aizsardzības viedokļa, e-veselības sistēmā tiek apkopoti visi pacienta veselības dati, kas ir būtisks priekšnoteikums ārstniecības procesa uzsākšanai un veiksmīgai norisei, kā arī pacients var noslēgt gan visus savus datus e-veselības sistēmā, gan atsevišķus datus, izņemot e-recepti un e-darbnespējas lapu, turklāt iespējamu personas datu pārkāpumu gadījumā jāvēršas DVI.

Vienlaikus pārbaudes lietā secināts, ka noteikumos Par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu nav pietiekami detalizēti atrunātas VI tiesības savu funkciju veikšanai iepazīties ar veselības informācijas sistēmā iekļauto informāciju, tai skaitā pacientu veselības datiem.

Tiesībsargs atzinumā sniedzis arī vairākas rekomendācijas, tostarp aicina ģimenes ārstus apgūt un lietot e-veselības sistēmu, jo tas ir pacienta interesēs. Tāpat viņš mudina lietotājus, atklājot trūkumus un nepilnības e-veselības sistēmā, nekavējoties ziņot par tiem atbildīgajām iestādēm.

Tāpat rekomendēts NVD uzturēt ciešu kontaktu ar visiem sistēmas lietotājiem, turklāt īpaši e-veselības sistēmas ieviešanas sākuma stadijās jānodrošina labi funkcionējošs atbalsts, kas spētu sniegt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, kā arī savlaicīgi novērstu tehniskas nepilnības.

Viena no rekomendācijā Veselības ministrijai ir pilnveidot "Noteikumus par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu", lai precīzi atrunātu VI tiesības iepazīties savu funkciju veikšanai ar veselības informācijas sistēmā iekļauto informāciju, tai skaitā ar pacienta veselības datiem.

Tiesībsargs uzsver, ka e-veselība ir elektroniska valsts veselības aprūpes informācijas sistēma drošai, ērtai un ātrai medicīniskās informācijas uzkrāšanai un apmaiņai starp pacientu un viņa ārstniecībā iesaistītajām personām. "Ņemot vērā, ka ar 2018.gada 1.janvāri ārstniecības personas un farmaceiti uzsāks obligātu pacientu datu ievadi sistēmā, tai ir jāfunkcionē atbilstoši tiesiskajam regulējumam un ievērojot visus cilvēktiesību principus," skaidroja Jansons.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!