Šādu secinājumu izdarījis tiesībsargs Romāns Apsītis, izvērtējot frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" iesniegto sarakstu, kurā uzskaitītas 80 Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirības.
Tiesībsargs savā atzinumā arī norādījis, ka nesamērīgs nepilsoņu tiesību ierobežojums sastopams likumā par zemes reformas pabeigšanu pilsētās, kas nosaka, ka tikai Latvijas pilsoņiem, mantojot zemesgabalu vai saņemot dāvinājumā neizpirkto zemesgabalu, kuru aizņem dzīvojamais nams vai augļu dārzs, ir tiesības zemi izpirkt par privatizācijas vai kompensācijas sertifikātiem.
Tāpat tiesībsargs uzsver, ka Latvijā pastāv vairākas jomas, piemēram, īpašumtiesības, dalība pašvaldību vēlēšanās vai nodarbinātība, kur normatīvajos aktos Eiropas Savienības pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā Latvijas nepilsoņiem, kas rada situāciju, ka Latvijā citu ES valstu pilsoņiem ir noteikts plašāks tiesību kopums nekā Latvijas nepilsoņiem, kuriem parasti ir ciešāka faktiskā saikne ar Latviju un nav tiesiskas saiknes ar citu valsti.
Vienlaikus Apsītis norādījis, ka valstij ir leģitīms pamats neveicināt pilsoņa un nepilsoņa statusa saplūšanu, tos maksimāli pielīdzinot savās tiesībās, tomēr valstij jāmotivē nepilsoņi iegūt pilsoņa statusu, kas tiem dotu pilnvērtīgu tiesisku saikni ar valsti un plašāku tiesību un pienākumu loku, piemēram, informējot un motivējot bērnu vecākus reģistrēt savus jaundzimušos bērnus par pilsoņiem.
Tādēļ, nepārkāpjot valsts mērķi samazināt personu bez pilsonības un arī nepilsoņu skaitu, būtu ieteicams, balstoties uz tiesībpolitiskiem apsvērumiem, pārvērtēt nepilsoņu tiesību apjomu un likumīgās intereses katru reizi, kad Latvijā kādas tiesības tiek piešķirtas ES pilsoņiem, uzskata tiesībsargs.
Tāpat tiesībsargs uzskata, ka būtu jāpārvērtē likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā, kas pašlaik neparedz Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu nepilsoņiem bez atsevišķa eksāmena kārtošanas.
Lai arī PCTVL kopumā ir gandarīti par Tiesībsarga veikto analīzi, frakcija nepiekrīt vairākiem Tiesībsarga atzinumiem, piemēram, saistībā ar aizliegumu nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās, ko, motivējot ar naturalizācijas stimula zudumu, Apsītis atzinis par leģitīmu.
PCTVL norādīja, ka šāds secinājums ir izdarīts, neskatoties uz to, ka visas starptautiskās institūcijas rekomendē Latvijai likvidēt nepamatotos ierobežojumus nepilsoņiem paralēli naturalizācijas tempu paātrināšanai un nepretstatot šos procesus citu citam.
2008.gadā, visticamāk, tiks iesniegti tikai aptuveni 2800 naturalizācijas pieteikumi, kas ir septiņas reizes mazāk nekā 2004.gadā, prognozē PCTVL un norāda, ka, lai šādos tempos piešķirtu pilsonību pārējiem 374 tūkstošiem nepilsoņu, būs nepieciešami 130 gadi.