Šobrīd normatīvie akti nosaka, kādos gadījumos pacientam piemērojama piespiedu ārstēšana psihoneiroloģiskajās klīnikā un kā šādu ārstēšanu pārtrauc. Tomēr joprojām nav regulējuma ārstēšanas laikā, tāpēc, piemēram, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs cilvēktiesību ierobežošanu pamatoto ar pašu izdotu iekšēju normatīvu aktu.
Lai cilvēktiesību ierobežojums būtu pieļaujams, tam vispirms jābūt noteiktam ar likumu. Savukārt, ja cilvēktiesību ierobežojumi noteikti ar iekšējās kārtības noteikumiem, secināms – tie nav noteikti ar likumu un tādēļ neatbilst Satversmei, kas nosaka ikvienam tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, pārliecināts Tiesībsargs.
Tiesībsargs vairakkārt uz šo problēmu norādījis klīnikas vadītājam Jānim Buģinam, kas vienlaikus ir arī Veselības ministrijas galvenais psihiatrijas jomas speciālists, kura pienākums ir arī piedalīties šīs jomas plānošanas dokumentu un citu normatīvo aktu izstrādē.
Klīnikas vadītājs tiesībsargam atbildējis, ka pacienta privātās dzīves ierobežojumi ir nepieciešami ārstniecības mērķu sasniegšanai un sabiedrība gūst labumu no iespējami ātrākas pacienta psihiskās veselības uzlabošanās, jo pacienti tiek ārstēti par valsts budžeta līdzekļiem. Tiesībsargs neiebilst ierobežojumiem, ja vien tie ir noteikti ar likumu.
Tiesībsargs Juris Jansons norāda, ka ”garīgās veselības aprūpe ir joma, kurā nav piemērojams princips – mērķis attaisno līdzekļus”. ”Nav pieļaujams, ka tāpēc vien, ka pacienti ar garīgās veselības traucējumiem ir tā sabiedrības grupa, kas pati vairumā gadījumu nevar parūpēties par savu tiesību ievērošanu, kāds var ignorēt šo pacientu cilvēktiesības. Arī atruna par budžeta līdzekļiem šajā gadījumā neiztur kritiku,” uzskata tiesībsargs.
Tiesībsargs jau 2007.gada ziņojumā vērsa uzmanību uz neatbilstošu normatīvo regulējumu garīgās veselības jomā Latvijā. Lai arī atsevišķus jautājumus ir mēģināts sakārtot, daudzi jautājumi joprojām palikuši nesakārtoti, tādejādi radot iespējamus cilvēktiesību pārkāpumus. Piemēram, psihoneiroloģiskajās slimnīcās, kur notiek piespiedu ārstēšana tiek pielietoti vairāki piespiedu līdzekļi un arī ierobežotas personas tiesības uz privāto dzīvi, tomēr normatīvais regulējums praktiski neeksistē – ierobežojumus nosaka ar iekšējās kārtības noteikumiem.