Reaģējot uz ziņām ar divu referendumu ierosināšanu, tiesībsargs Juris Jansons sacījis, ka par mācību valodas valsts un pašvaldību izglītības iestādēs un krievu valodas noteikšanu par otru valsts valodu ir jālemj pilsoņiem, par viņa viedokli pavēstīja tiesībsarga konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa.
Satversme noteic, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda un Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tādējādi Satversmē ir noteikts, ka Latvijas tauta, paužot savu gribu, ir tiesīga izlemt, kura valoda būs valsts valoda.
Starptautiskie tiesību akti neparedz nosacījumus attiecībā uz valsts valodu. Tā ir valsts izšķiršanās, kura valoda tajā ir valsts valoda. Jautājums par valsts valodu ir ļoti būtisks, un tāpēc arī tā izlemšana ir pilsoņu ziņā.
Tiesībsargs atgādināja, ka saskaņā ar Satversmi ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tas ir nododams tautas nobalsošanai.
Jau ziņots, ka Nacionālās apvienības deputāti savākuši desmit tūkstošus parakstu Satversmes grozījumu iniciēšanai, lai skolās mācību valoda būtu tikai latviešu valodā. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) parakstu vākšanu organizēs no 11.maija līdz 9.jūnijam.
Arī biedrība "Dzimtā valoda" paziņojusi, ka savākts nepieciešamais parakstu skaits Satversmes grozījumu iniciēšanai par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā, taču tie CVK tikšot iesniegti tikai rudenī.