Pašreiz Tiesībsarga rīcībā nav informācijas, kāds ir bijis pamatojums prokurora piekrišanai veikt kratīšanu steidzamības kārtā. "Nav šaubu par to, ka likums prasa procesa virzītājam pamatot šo neatliekamību. Tāpat svarīgi ir noskaidrot, kāds ir izmeklēšanas tiesneša sniegtais atzinums, veicot kratīšanas tiesiskumu un pamatotību," norāda birojs.
Konkrētu informāciju Tiesībsargs ir tiesīgs pieprasīt tikai pārbaudes lietas ietvaros. Tāpēc Tiesībsargs ir ierosinājis pārbaudes lietu pēc savas iniciatīvas, jo iesniegums par šo gadījumu nav saņemts. Pārbaudes lieta ierosināta par iespējamo Satversmes 100.pantā noteiktās vārda brīvības, kas ietver arī preses brīvību, pārkāpumu.
Tiesībsarga birojs norāda, ka procesa virzītājam, izvēloties ziņu iegūšanas veidu – izdarīt kratīšanu vai lūgt norādīt informācijas avotu, ir jāņem vērā visi konkrētās lietas apstākļi. Ja izmeklētājam, piemēram, ir zināms par žurnālista iespējamu līdzdalību, sadarbību ar aizdomās turamo personu vai tamlīdzīgi – kratīšana pie žurnālista varētu būt piemērotākais līdzeklis.
Savukārt, ja žurnālists savu profesionālo pienākumu ietvaros ir tikai publiskojis informāciju un nav gūta pārliecība, ka pats žurnālists būtu tieši iesaistīts konkrētajā nodarījumā, tad ziņas par informācijas avotu no žurnālista būtu pieprasāmas saskaņā ar Kriminālprocesu, kas paredz noteiktu mehānismu preses brīvības kā svarīgas cilvēktiesības garantēšanai. Šādā gadījumā izmeklēšanas tiesnesim, pieņemot lēmumu, ir jānoskaidro arī žurnālista viedoklis, kā arī ir paredzēta iespēja šādu lēmumu pārsūdzēt. Kratīšanas gadījumā šādas tiesības personai nav paredzētas, norāda Tiesībsarga birojs.
Birojs atzīmē, ka izmeklēšanas tiesneša uzdevums ir kontrolēt cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesa ietvaros, un viņam ir pieeja visiem pirmstiesas izmeklēšanas materiāliem. "Tā ir izmeklēšanas tiesneša kompetence novērtēt izmeklēšanā iegūtos un viņam uzrādītos materiālus un pamatot lēmumu par atļauju veikt kratīšanu," norāda birojs.
Birojs arī uzsver, ka žurnālistu spēja garantēt savu informācijas avotu drošību ir vērtējama kā būtiska sabiedriska interese. "Gadījumi, kad tiesnesis bez pietiekama pamatojuma izmeklēšanas intereses vērtē augstāk par cilvēktiesībām, tajā skaitā vārda un preses brīvības ievērošanu, ir bīstams signāls sabiedrībai par būtisku demokrātijas principu neievērošanu valstī," uzskata birojs. Tomēr, tā kā Tiesībsarga rīcībā nav konkrētu procesuālo dokumentu, izvirzīt apgalvojumus, ka Naglas dzīvokļa kratīšanas gadījumā ir noticis preses brīvības ierobežojums, ir pāragri. Fakts, ka no žurnālistes izņemta apjomīga satura privāta rakstura informācija, iespējams arī par citiem informācijas avotiem, ir uztverams kā atklāti draudi preses brīvībai.
Jau vēstīts, ka policija otrdien VID EDS datu noplūdes lietā aizturēja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas fakultātes pētnieku Ilmāru Poikānu. Ceturtdien viņš atzina, ka ir Neo un ieguvis datus no VID EDS.
Informācija par iespējamo Neo aizturēšanu medijos parādījās trešdien, kad nāca klajā ziņas par kratīšanu Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" žurnālistes Naglas mājās. Policija izņēmusi žurnālistes privāto datoru un citus datu nesējus.
Par vērienīgu datu noplūdi no VID EDS kļuva zināms februārī - noplūda aptuveni 7,5 miljoni dokumentu ar valsts iestāžu un uzņēmēju finanšu datiem. Virtuālā persona Neo, kas sevi dēvēja par Ceturtās atmodas tautas armijas (4ATA) pārstāvi, ik pa dažām dienām publiskoja šajā datu sistēmā iegūtus algu sarakstus. Par notikušo pirmie ziņoja LTV raidījums "De facto".
Neo skaidroja, ka sistēmu nav "uzlauzis", bet gan izmantojis tajā esošo "drošības caurumu". VID saistībā ar notikušo noplūdi disciplināri sodīja vairākus Informātikas pārvaldes darbiniekus, bet Finanšu ministrija paziņoja, ka sistēma ir uzlabota un iegūt datus no tās vairs nav iespējams.