Lai gan eksistē arī labās prakses piemēri, tomēr romu situācijas uzlabošanā darāmā vēl ir daudz, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsarga pētījumā "Romu situācija Latvijā" šī etniskā minoritāte skatīta Latvijas pašvaldību kontekstā. Šāds pētījuma mērķis esot izvēlēts, jo pašvaldības veido primāro kontaktu ar savā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem.
Izrietot no pētījumā secinātā, tiesībsargs ir aicinājis Izglītības un zinātnes ministriju izvērtēt un līdz šī gada 1. novembrim sniegt informāciju par pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darbu, iespējami nepamatoti ievietojot romu tautības bērnus speciālajās izglītības iestādēs vai sniedzot izglītību neatbilstošās speciālās izglītības programmās.
Vienlaikus tiesībsargs aicina sniegt informāciju, vai romu bērniem, kuri tiek mācīti atbilstoši speciālās izglītības programmām, tiek nodrošināti skolotāju palīgi – romi, kuri varētu ar bērniem komunicēt tiem saprotamā valodā.
Pētījumā secināts, ka pašvaldībās ir vērojama dažāda pieredze sadarbībā ar romiem un viņus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām (NVO). Piemēram, ir pašvaldība, kura iekļauj romu NVO savās komisijās, vienlaikus pašvaldībā darbojas romu mediators un skolā ir pieejams romu tautības skolotāju palīgs. Ir arī pašvaldības, kuras aktīvi mēģina motivēt romus veidot savas NVO, tomēr gala rezultātā tā ir pašu romu izvēle, skaidrots pētījumā.
Tiesībsargs skaidro, ka šobrīd pastiprināta sabiedrības uzmanība ir pievērsta karam Ukrainā, un Latvijai ir daudz darāmā saistībā ar visa veida palīdzības nodrošināšanu patvēruma meklētājiem no Ukrainas, tomēr paralēli nedrīkstētu aizmirst par citiem uzdevumiem, kas būtu steidzami jārisina šeit uz vietas.
"Viens no tādiem neapšaubāmi ir romu kopienas pārstāvju sekmīga iekļaušanās mūsu sabiedrībā," uzsver Jansons.
Saskaņā ar pētījumā secināto, romu bērnu izglītošanai būtu jāpievērš īpaša uzmanība jau pirmsskolas posmā, lai bērni veiksmīgi uzsāktu skolas gaitas. Tāpat būtu jānodrošina romu tautības skolotāju palīgi tajās izglītības iestādēs, kuras apmeklē vairāki romu bērni, lai viņi varētu pilnvērtīgi un kvalitatīvi apgūt mācību procesu. Vienlaikus īpašu satraukumu radot romu tautības bērnu skaits speciālās izglītības iestādēs.
Gan pašvaldības, gan Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) norādījusi, ka romi lielākoties iesaistās pašvaldību organizētajos algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos un piesakās uz zemāk apmaksātiem darbiem. Kā nodarbinātības šķēršļus gan pašvaldības, gan NVA norāda – zemu izglītības līmeni, zemu pašmotivāciju un izplatītus stereotipus par romiem darba devēju vidū.
Tomēr pētījumā izcelts, ka no visām NVA norādītajām tautībām, tieši romiem ir visīsākais vidējais bezdarba ilgums. Sociālās palīdzības jomā vairums pašvaldību norāda, ka pēc palīdzības romi lielākoties, vēršas paši, un parasti tie ir vieni un tie paši cilvēki vai ģimenes, kuri ir sociālā dienesta redzeslokā un kuru situācija faktiski nemainās. Taču esot arī gadījumi, kad palīdzība tiek sniegta vai nu pēc dzīvokļa apsekošanas, konstatējot neatbilstošus sadzīves apstākļus, vai arī reaģējot uz citu cilvēku un atbildīgo iestāžu sniegtajām ziņām.
Lai arī secināms, ka lielākoties romu tautības pārstāvji zina par pieejamo atbalstu, pašvaldības esot norādījušas, ka vairums tieši vecākās paaudzes romu nemāk ne lasīt, ne rakstīt un līdz ar to arī sagatavot iesniegumu par sociālās palīdzības piešķiršanu.
Tiesībsargs arī izceļ labās prakses piemērus, ko citas pašvaldības varētu pārņemt savā darbā. Piemēram, romu aktīva līdzdalība pašvaldībā vairākos līmeņos – romu NVO piedalās gan pašvaldības komisijas sēdēs, darbojas aktīva romu mediatore, kas palīdz risināt dažādus jautājumus, izglītības iestādē ir romu tautības skolotāja palīgs.
Labus rezultātus varot redzēt, ja romu jauniešus iesaista dažādās ārpusskolas interešu aktivitātēs, piemēram, futbols, bokss, karatē. Tādējādi, kā skaidro tiesībsargs, jaunieši sasniedz labus rezultātus konkrētā sportā gan vietējā, gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā, kā arī treneri palīdz viņus motivēt apgūt izglītību. Tāpat pozitīvi vērtējama iniciatīva organizēt pasākumus romu kultūras iepazīšanai un saglabāšanai, ja vienā izglītības iestādē mācās vairāki romu bērni.
Pētījumā tika ietverta septiņu pašvaldību – Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Rīgas, Talsu, Tukuma un Ventspils - pieredze tādās jomās kā sadarbība ar kopienu, bērnu izglītība, atbalsts mājokļu jautājumos un sociālās palīdzības sniegšanā. Tiesībsargs pētījumā izcēlis labās prakses piemērus un sniedzis rekomendācijas romu situācijas uzlabošanai.
