VSAC pārbaudēs konstatēts, ka liela daļa klientu saņem ievērojamas zāļu devas, bieži arī vairākus medikamentus vienlaicīgi. Vairumā gadījumu arī alternatīvas aprūpes metodes tiek aizstātas ar medikamentiem un daudziem klientiem, kas saņem šādas medikamentu kombinācijas, tās nav atbilstošas viņiem noteikto traucējumu ārstēšanai.
Tiesībsarga birojs secina, ka vairumā gadījumos medikamenti tiek nozīmēti, lai kontrolētu slimnieku uzvedību. Šāda prakse liecinot par ķīmiskās ierobežošanas pielietošanu. Ja VSAC varētu piedāvāt klientu vajadzībām atbilstošas nodarbības un aprūpi, zāļu pārmērīgo lietošanu varētu samazināt, norāda birojs.
Tiesībsarga biroja ziņojumā arī uzsvērts, ka vairākiem klientiem, kas mēdz zāles nenorīt un noslēpt, medikamenti tiek "iemānīti" šķīdinātā veidā. Šāda prakse liecina, ka vairāki klienti saņem ārstniecību pret savu gribu, kas savukārt ir nelikumīgi, jo tikai ar tiesas lēmumu var ārstēt bez personas piekrišanas un arī tikai psihoneiroloģiskajā slimnīcā.
"Šobrīd sabiedrības attieksme pret jautājumiem, kas attiecas uz garīgo veselību, ir visai noraidoša, pat neērta. Nav noslēpums, ka personas ar attīstības traucējumiem un garīgām saslimšanām, liela daļa sabiedrības vispār vēlētos izolēt tā, lai nekad viņus neredzētu un par tiem neko nedzirdētu. Un tomēr šie cilvēki ir daļa no mūsu sabiedrības. Statistika ir nepielūdzama – cilvēku skaits, kas saslimst ar garīgām slimībām, pieaug. Tāpat pieaug to bērnu skaits, kas piedzimst ar garīgās attīstības traucējumiem," norāda tiesībsargs Juris Jansons.
Viņš arī uzsver, ka biroja secinājumi pamatā nav vērtējami saistībā ar VSAC strādājošo darbinieku darba kvalitāti vai efektivitāti, bet gan uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas sistēmas nepilnībām.
Tiesībsarga ziņojumā, kurš iesniegts Saeimā, norādīti trūkumi ne tikai veselības aprūpes nodrošināšanā, bet arī par sadzīves apstākļiem, tiesību uz brīvību ierobežošanu, sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju u.c.
Tiesībsarga birojam bijušas 30 pārbaudes vizītes ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās aptverot visus Latvijas reģionus. Visas pārbaudes vizītes VSAC 2011. un 2012.gadā notikušas piesaistot kompetentu psihiatru. Savukārt 2012.gada nogalē īstenotās pārbaudes vizītēs piedalījās arī ārvalstu eksperts psihiatrijas jomā Peturs Haukssons, kam ir plaša pieredze monitoringa vizītēs slēgta tipa iestādēs (bijušais Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai eksperts).
Tiek uzsvērts, ka personām ar attīstības un garīga rakstura traucējumiem no cilvēktiesību viedokļa daudz piemērotāki ir alternatīvie sociālās aprūpes pakalpojumi, piemēram, dienas aprūpes centri, grupu dzīvokļi, grupu mājas un citi atbalsta pasākumi, nevis personas ieveidošana institūcijā – sociālajā aprūpes centrā.
Savukārt Labklājības ministrija informē, ka jaunu klientu uzņemšana atsevišķās valsts sociālās aprūpes centru filiālēs ir daļēji apturēta jau kopš pagājušā gada sākuma. Ministrija uzsver, ka tas darīts, lai mazinātu pārapdzīvotību aprūpes centros, kā arī nodrošinātu klientiem drošas un atbilstošas telpas.
Piemēram, kopš 2012.gada februāra klientu uzņemšana ir apturēta atsevišķās VSAC Vidzeme filiālēs. Vienlaikus LM pašlaik izvērtējot faktisko situāciju un nepieciešamību arī turpmāk uz laiku apturēt jaunu klientu uzņemšanu valsts sociālās aprūpes centros.
"Lai gan Tiesībsargs mudina uz ātru rīcību, aicinot nevienu jaunu klientu neuzņemt sociālās aprūpes centros, bet tā vietā veicinot alternatīvos pakalpojumus, LM uzsver, ka minēto aprūpes pakalpojumu pieejamība cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pašvaldībās ir atšķirīga un tie neattīstās pietiekami strauji. Turklāt, neraugoties uz piesaistītajiem Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, pašvaldībām ir problēmas turpināt sociālo pakalpojumu sniegšanu pēc projekta noslēgšanās," uzsvērts ministrijas paziņojumā medijiem.
Labklājības ministrijas statistika liecina, ka 2011.gada beigās centros dzīvoja 13 035 cilvēki - 1956 bērni un 11 079 pieaugušie. No sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajām pilngadīgajām personām tikai 4085 pieaugušie bija garīgi veseli. Pārējie 6994 cilvēki bija ar attīstības traucējumiem vai garīgām saslimšanām.
Slimību profilakses un kontroles centra statistika par 2011.gadu liecina, ka ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem reģistra uzskaitē (pirmo reizi) uzņemto pacientu skaits 2011.gadā ir 6908 cilvēki, savukārt reģistra uzskaitē esošo pacientu skaits ir 76 756 cilvēki jeb 3759 uz katriem uz 100 000 Latvijas iedzīvotājiem.
