Par minimālās invaliditātes pensijas neatbilstību Satversmei tiesībsargs Juris Jansons piektdien iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā (ST), informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
Viņa skaidroja, ka gandrīz puse no visiem invaliditātes pensijas saņēmējiem to saņem minimālā apmērā. Pēc viņas paustā, minimālās invaliditātes pensijas saņēmējs nenozīmē sociāli bezatbildīgu cilvēku – daudz kas atkarīgs no dzīves apstākļiem un situācijas kopumā.
Gandrīz ikviens var nonākt situācijā, ka pēdējos piecus gadus pirms invaliditātes noteikšanas kādu iemeslu dēļ nav strādājis vai veicis mazas sociālās iemaksas, piemēram, mikrouzņēmumu darbinieki, pagaidu darbu veicēji, pašnodarbinātie, kuri veic mazas sociālās iemaksas, un studenti, kuri strādā nepilnu darba laiku, norādīja Tiesībsarga birojā.
Tomēr šim piecu gadu termiņam esot izšķiroša loma, kāpēc invaliditātes pensija tiek piešķirta minimālā apmērā.
Tiesībsarga biroja pārstāve skaidroja, ka invaliditātes pensijas mērķis ir nodrošināt tiesības uz sociālo nodrošinājumu cilvēkiem, kuriem objektīvu iemeslu dēļ ir liegtas vai apgrūtinātas iespējas patstāvīgi gūt ienākumus, līdz ar to cilvēki ar invaliditāti ir sociālā grupa, kurai nepieciešama īpaša aizsardzība.
Invaliditātes pensijas minimālais apmērs no 2020. gada 1. janvāra ir no 80 eiro līdz 128 eiro mēnesī, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – no 122,69 eiro līdz 196,30 eiro. Jansons uzsvēris, ka lai arī šogad minimālās invaliditātes pensijas apmērs tika palielināts – "palielinājums vairāk ir uz papīra". "Reāli cilvēki saņēma tikai no 15,97 līdz 25,55 eiro mēnesī jeb par 53 līdz 85 centiem dienā vairāk. Par vērā ņemamu palielinājumu to nevar nosaukt," uzskata Jansons.
Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2020.gada janvārī invaliditātes pensiju saņēma 74 411 personas. Invaliditātes pensiju minimālajā apmērā 2020.gada janvārī saņēma 33 001 persona.
Siliņa akcentēja, ka veselības aprūpes nepieejamība personām ar zemiem ienākumiem nozīmē būtisku apgrūtinājumu pilnvērtīgi sakārtot veselību ar tai sekojošu apgrūtinājumu no jauna integrēties darba tirgū, jo cilvēkam ar veselības problēmām ir grūtāk konkurēt darba tirgū.
"Cilvēka cieņa ir cilvēktiesību būtība. Tādējādi cilvēka cieņas nodrošināšana ir valsts starptautiskās nozīmes pienākums, kas īstenojams nekavējoties, neraugoties uz valsts ekonomiskās attīstības līmeni un, kas paredz valstij pienākumu nodrošināt attiecīgo maksājumu, tostarp invaliditātes pensiju, adekvātumu," norādīja Siliņa.
Ņemot vērā valsts noteikto invaliditātes pensijas apmēru, tiesībsargs uzskata, ka cilvēki ar invaliditāti tiek nostādīti cilvēka cieņu pazemojošā situācijā.
Kā ziņots, pērn ST pēc tiesībsarga pieteikuma ir ierosinātas trīs lietas par minimālā ienākuma un sociālā atbalsta lielumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
