Tiesībsargs vērsies Eiropas Komisijā (EK) ar sūdzību par pieejamas vides nenodrošināšanu Smiltenes vidusskolas dienesta viesnīcā, portālu "Delfi" informēja Tiesībsarga biroja pārstāvis Edgars Lākutis.
Kā norādīja Lākutis, iepriekš pārbaudes lietā konstatēts, ka Smiltenes novada pašvaldība par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem no jauna uzbūvēja Smiltenes vidusskolas dienesta viesnīcas trīs stāvu ēku, bet nenodrošināja pieejamu vidi cilvēkiem ar kustību traucējumiem ratiņkrēslos, lai viņi varētu patstāvīgi nokļūt augstāk par dienesta viesnīcas pirmo stāvu.
Pēc vairākkārtējiem tiesībsarga aicinājumiem pašvaldība trūkumu nenovērsa, uzsver birojā.
Bieži vien valsts un pašvaldību iestādes kā attaisnojumu pieejamas vides nenodrošināšanai min finansējuma trūkumu. Taču konkrētais gadījums spilgti apliecina neizdarību, nevis naudas trūkumu. Būtiski uzsvērt, ka jaunās kopmītnes uzbūvētas par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Lai šādu projektu apstiprinātu, tam ir jāatbilst ES normām. Šajā situācijā obligātā norma par vides pieejamību nav ievērota, akcentē birojā.
Tiesībsargs jau iepriekš publiski vēstīja, ka Smiltenes pašvaldības skaidrojumi un argumenti nav attaisnojami ar iespējamo kļūdīšanos normatīvo aktu interpretācijā, bet ir apzināti maldinoši, lai attaisnotu savu neizdarību. "Cilvēku ar invaliditāti patstāvīga nokļūšana otrajā un trešajā stāvā nav saistāma ar to, vai šajos stāvos tiek nodrošināti publiski pakalpojumi, bet ar to, vai cilvēkam ir tiesības tur nokļūt. Pieejamas vides pamatprasība ir tāda, kurā cilvēks ar invaliditāti var patstāvīgi nokļūt tur, kur vēlas un saņemt pakalpojumus līdzvērtīgi pārējiem sabiedrības locekļiem," uzsver tiesībsargs Juris Jansons.
Tikmēr vairākas iesaistītās ministrijas paudušas viedokli, ka pieejama vide ir nodrošināta. Piemēram, Ekonomikas ministrija norādīja, ka būvniecības ieceres dokumentācijā ir ietverti risinājumi, lai cilvēki ar kustību traucējumiem varētu saņemt visus šajā ēkā pieejamos pakalpojumus. Tie atrodas 1. stāvā.
Šādiem skaidrojumiem tiesībsargs nepiekrīt. Tādējādi ne vien tiek pieļauta diskriminācija invaliditātes dēļ, bet arī netieši norādīts uz cilvēku ar kustību traucējumiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā, diskrimināciju attiecībā pret cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kuri neizmanto ratiņkrēslu. Tiesībsarga ieskatā ir pārkāpts ES princips par vienlīdzīgām iespējām.
Tiesībsargs uzsver – Latvijas un starptautiskās tiesību normas paredz, ka cilvēku ar invaliditāti tiesību ievērošana un nodrošināšana nav pašvaldību izvēles iespēja, bet gan pienākums.
