Tiesībsargs: tiesības uz izglītību ir ņemtas vērā, lemjot par Covid-19 ierobežojumiem
Foto: LETA

Ministru kabinets un Saeima, lemjot par Covid-19 izplatības mazināšanu, ir pietiekami ņēmusi vērā bērnu tiesības uz izglītību, ko apliecina nesen pieņemtie lēmumi par pakāpenisku klātienes mācību atsākšanu, ņemot vērā slimības reģionālo izplatību un riska novērtējumu, liecina Tiesībsarga biroja mājaslapā publiskotā informācija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2021. gada februārī tiesībsargs saņēmis vairākus iesniegumus no skolēnu vecākiem par attālināto mācību kaitīgo ietekmi uz bērnu fizisko un garīgo veselību. Vecāki lūguši nekavējoties atjaunot mācības klātienē un izslēgt terminu "attālinātas mācības" no Izglītības likuma.

Kā norādīja Tiesībsarga birojā, Eiropas Savienība un citas vadošās starptautiskās organizācijas ir veikušas apjomīgus pētījumu apkopojumus un izdarījušas nozīmīgus secinājumus saistībā ar Covid-19 izplatību un bērnu izglītības pieejamību. Pētījumā secināts, ka ir paredzama vispārēja pasliktināšanās skolēnu mācībās. Efektivitāte balstās uz skolēnu un skolotāju iepriekšējo sagatavošanos un mācīšanās platformu un metožu iepriekšēju kvalitātes pārbaudi.

Pētījumā atklāts, ka skolēnu mācīšanās rezultāti būs atkarīgi no individuāliem ģimenes sociālekonomiskajiem apstākļiem. Skolēni ar nelabvēlīgākiem ģimenes apstākļiem varētu piedzīvot lielāku mācību rezultātu pasliktināšanos nekā skolēni ar labvēlīgākiem ģimenes apstākļiem. Tāpat krīzes situācija varot palielināt nevienlīdzību bērnu sociālajās un emocionālajās prasmēs. Bērni, kas dzīvo nelabvēlīgākos apstākļos, visdrīzāk piedzīvošot lielāku psiholoģisku stresu, ilgstoši atrodoties mājās nekā bērni ar labvēlīgākiem ģimenes apstākļiem.

Kā noskaidrots starptautiskajā pētījumā, Covid-19 laikā radītās sekas bērnu izglītošanā nebūs īstermiņa, bet atstās ilgtermiņa ietekmi uz bērniem un viņu nākotnes izglītības un darba potenciālu.

Tiesībsarga birojā skaidroja, ka gan valdībai, gan Saeimai lēmumi par ierobežojumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai ir jāpieņem sarežģītā un iepriekš vēsturē nepieredzētā situācijā. Lēmumu pieņemšanā jāvērtē vairāku apstākļu kopums – epidemioloģiskā situācija valstī, tai skaitā jauno vīrusa paveidu izplatība, ārstniecības iestāžu pārslogotība, vakcinācijas sekmība, kā arī bērnu vecāku gatavība ievērot ierobežojumus izglītības iestādēs.

Kā uzsvēra birojā, ir jāvērtē ne tikai pārejas uz attālinātām mācībām ietekme uz Covid-19 izplatību, bet arī citas sekas, ko šāds lēmums var atstāt uz bērniem un sabiedrību kopumā. Lēmumi jebkurā gadījumā aizskaršot indivīdu intereses un tiesības, un to samērīgumu patlaban esot grūti paredzēt.

Tiesībsarga ieskatā valdība un Saeima ir pietiekami ņēmusi vērā bērna tiesību uz izglītību nozīmīgumu, ko apliecina nesen pieņemtie lēmumi par pakāpenisku klātienes mācību atsākšanu, ņemot vērā Covid-19 infekcijas reģionālo izplatību un riska novērtējumu.

Tiesībsargs piekrīt vecāku viedoklim, ka attālinātās mācības negatīvi ietekmē bērna tiesības uz izglītību, taču nepiekrīt vecāku viedoklim, ka klātienes izglītības apguves formu nedrīkstētu īstenot arī attālinātajās mācībās.

Birojā atzīmēja, ka tehnoloģiju attīstība, attālinātās studijas un attālinātais darbs, skolēnu prasmju attīstīšana attālinātajai darba formai var būt noderīgs bērnu izglītošanas rīks, kas sagatavos viņus nākotnes darba tirgus prasībām. Tiesībsarga ieskatā, vecāko klašu skolēniem varētu samērīgi kombinēt mācības klātienē un attālināti.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets pagājušajā nedēļā panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Izglītība Ministru kabinets Saeima Tiesībsargs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam