Tiesībsargs Juris Jansons atzinis, ka ir nepieciešams meklēt risinājumu iedzīvotāju pasta sūtījumu aizsardzībai un pastkastīšu atbrīvošanai no nevēlamiem reklāmas materiāliem, vēsta "Latvijas Avīze".
Tiesībsarga birojā vērsusies kāda iedzīvotāja, kurai bija apnicis lasīt ministriju amatpersonu atrakstīšanos uz viņas lūgumu palīdzēt aizstāvēt sabiedrības intereses saņemt savā pastkastītē pieprasītus izdevumus, nevis nevajadzīgus reklāmas materiālus. Iedzīvotāja sūdzas, ka savā pastkastē saņem dažādus reklāmas materiālus, kurus nav pasūtījusi, kā arī nav izteikusi vēlmi attiecīgos materiālus saņemt.
Iesniedzēja pieļauj, ka Pasta likumā trūkst jēdziena "neadresētie pasta sūtījumi" skaidrojuma, tādējādi ir izveidojusies situācija, ka netiek uzraudzīta komersantu darbība reklāmas pakalpojumu sniegšanas jomā, bet tā ietekmē patērētāju.
Laikraksts norāda, ka iesniedzējas rīcībā arī nav informācijas, kur vērsties, lai turpmāk nesaņemtu neadresētus sūtījumus, un kuras iestādes kompetencē ir attiecīgā jautājuma izskatīšana, ja reklāmu materiāli tiek sūtīti atkārtoti pat pēc informēšanas par nevēlēšanos tos saņemt, kā arī kāda ir reklāmas pakalpojuma pasūtītāja un sniedzēja atbildība.
Tiesībsarga birojā informēja, ka tika analizēts, vai aprakstītajā situācijā personai ir pieejams tiesību aizsardzības mehānisms.
Tiesībsargs norādījis, ka patērētāju tiesību ievērošanas uzraudzību īsteno Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Taču ar iesniegumā izklāstīto informāciju nepietiek, lai tiesībsargs konstatētu, vai valstī efektīvi darbojas labas pārvaldības principi (iestādes rīkojas atbilstoši tiesību aktos noteiktajam, kā arī darbojas sabiedrības interesēs), tādēļ nosūtīts informācijas pieprasījums PTAC.
Ja tiesībsargs pēc PTAC atbildes saņemšanas un novērtēšanas saskatīs iespējamu cilvēktiesību vai labas pārvaldības principa pārkāpumu, tikšot lemts par pārbaudes lietas ierosināšanu, vēsta "Latvijas Avīze".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
