Iespējams, ka grāmatas "Tiesāšanās kā ķēķis" mērķis bija iedragāt tiesu varas prestižu Latvijā, un tas arī ir noticis, otrdien, tiekoties ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izveidota saistībā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā, deputātiem, izteicās tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK).
Ministrs atzina, ka tiesneši, kuri, iespējams, ir iesaistīti skandālā, ir pelnījuši nosodījumu, un, ja viņi vēl nav atbrīvoti no amata, tad viņiem būtu jāiziet tagad. "Šādiem tiesnešiem tiesu varā nav vietas," teica Bērziņš.

Tieslietu ministrs pauda pārliecību, ka Latvija ir tiesiska valsts. Politiķa vērtējumā, "situācija ir gājusi uz labo pusi" un ikviens varot būt pārliecināts, ka Latvijā tiek spriestas taisnīgas tiesas.

Ministrs norādīja, ka vēlētos katrā tiesā redzēt spēcīgu tiesas piesēdētāju, jo pieredze rādot, ka šādās tiesās valda cita uztvere gan par ētikas jautājumiem, gan par iespējamajām nelikumībām, turklāt tiesneši viens otru nepiesedzot.

Tomēr Bērziņš norādīja, ka neatbalsta ideju tiesnešus amatā iecelt uz laiku, jo tādā gadījumā tiesu neatkarība ciestu vēl vairāk un tiesneši, kuriem beigtos termiņš, varētu meklēt politisko atbalstu.

Komisijas deputāti vienojās uz tuvākajām sēdēm aicināt Latvijas apgabaltiesu priekšsēdētājus.

Saskaņā ar Saeimas prezidija un frakciju padomes lēmumu komisijā darbojas pa diviem deputātiem no katras frakcijas.

No Tautas partijas komisijā strādā Māris Krastiņš un Imants Valers, apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāv Dobelis un Imants Kalniņš, no partijas "Jaunais laiks" (JL) komisijā ir Ilma Čepāne un Solvita Āboltiņa, partiju "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pārstāv Miroslavs Mitrofanovs un Nikolajs Kabanovs, "Saskaņas centru" (SC) - Jānis Tutins un Vitālijs Orlovs, Zaļo un zemnieku savienību - Ligita Silaraupa un Jānis Strazdiņš, Latvijas Pirmo partiju/"Latvijas ceļu" - Jānis Dukšinskis un Anatolijs Mackevičs.

Izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju rosināja partiju JL un SC Saeimas frakcijas deputāti.

Jau ziņots, ka tikušas noklausītas Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam, un ir iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".

Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.

Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par "pareizo" tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, "pareizu" spriedumu gatavošanu - pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem u.c.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!