Tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds, šodien tiekoties ar apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakciju, solīja iepazīties ar TB/LNNK izstrādāto jauno Pilsonības likumu un sniegt savu vērtējumu par šo dokumentu. Abas puses vienojās, ka varētu sadarboties likuma grozījumu virzīšanā, kas skar dubultās pilsonības atzīšanu ārzemēs dzīvojošajiem bijušajiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem.
Tiesa gan, citos jautājumos G. Grīnvalda un viņu pavadošās Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženijas Aldermanes viedoklis atšķīrās no "tēvzemiešu" nostādnēm. G. Grīnvalds un E. Aldermane nevēlējās piekrist TB/LNNK frakcijas viedoklim, ka naturalizācijas prasības vajadzētu padarīt krietni stingrākas, kā arī būtu jāievieš pilsonības atņemšana par necienīgu izturēšanos pret valsti. Šobrīd tā ir iespējama tikai gadījumā, ja persona naturalizējoties sniegusi par sevi nepatiesas ziņas, vai arī tai konstatēta dubultpilsonība.

TB/LNNK frakcija vēlējās arī noskaidrot, kāpēc tika atsaukta Tieslietu ministrijas izstrādātu grozījumu Ministru kabineta noteikumos izskatīšana 25. jūlija valdības sēdē, kas padarītu nedaudz stingrāku naturalizācijas procesu.

Kā skaidroja E. Aldermane, tas saistīts ar pilnīgi jaunu MK noteikumu izstrādi, kuros tiek atrunāts arī pēc 1991. gada 21. augusta dzimušo bērnu pilsonības iegūšanas process. Šajos noteikumos ir iekļauti arī iepriekš atliktie grozījumi, kas paredz naturalizācijas iesnieguma anulēšanu, ja pretendents trīs reizes nenokārto valodas zināšanu pārbaudes eksāmenu. E. Aldermane atzina, ka liela daļa pilsonības pretendentu pirmajā reizē nespēj nokārtot valodas zināšanu eksāmenu (piemēram, Rīgā 47%), bet daži indivīdi to neizdara pat astotajā reizē, tā izrādot klaju necieņu pret valsti un bezjēdzīgi tērējot tās līdzekļus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!