Tieslietu padome atbalsta AT Civillietu un Krimināllietu tiesu palātu likvidēšanu
Foto: DELFI

Tieslietu padome kārtējās sēdes laikā atbalstījusi iniciatīvu likvidēt Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu un Civillietu tiesu palātas, tādejādi panākot trīs "tīras" tiesu instances, informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātā koncepcija paredz, ka pirmajā instancē visas civillietas un krimināllietas skata rajona tiesas, apelācijas kārtība lietas izskata apgabaltiesas, bet kasācijas kārtībā - AT Senāts.

Zvejniece papildināja, ka tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) Tieslietu padomei norādījis, ka "tīro tiesu instanču" sistēmu paredzēts ieviest pakāpeniski - kriminālprocesā ar 2015.gada 1.janvāri, bet civilprocesā - pakāpeniski septiņu līdz 10 gadu laikā.

Civilprocesā tiktu apsvērta iespēja atsevišķas kategoriju lietas - intelektuālā īpašuma lietas, lietas par kredītiestāžu maksātnespēju un likvidāciju - nodot vienas konkrētas rajona (pilsētas) tiesas kompetencē kā pirmajai instancei, nodrošinot šīs tiesas tiesnešu apmācības, savukārt lietas par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē nodotu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kompetencē.

Ministrs atzīmējis, ka pārējās lietas, ko šobrīd apgabaltiesas skata pirmajā instancē, varētu nodot rajonu (pilsētu) tiesām ne ātrāk kā pēc divu gadu perioda, izvērtējot iespējamās noslodzes izmaiņas rajonu (pilsētu) tiesām.

Tāpat Tieslietu ministrija virza citus priekšlikumus kopējās tiesu noslodzes mazināšanai, piemēram, Mediācijas likumprojektu.
Attiecībā uz AT tiesu palātu tiesnešu turpmāko karjeru koncepcijā iezīmētas divas iespējas, proti, ka tiesneši turpina darbu AT Senātā vai apgabaltiesās.

Zvejniece papildināja, ka Tieslietu padome konstatējusi: likumdevējs ir politiski izšķīries un faktiski jau uzsācis tiesu sistēmas reformu, tāpēc tā aicinājusi Tieslietu ministriju turpmākos konkrētos reformas soļus veikt uzklausot arī padomes viedokli.

Kā primāri risināmi jautājumi tika norādīta nepieciešamība palielināt rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu skaitu Rīgas pilsētā un paaugstināt pirmās instances un apelācijas instances tiesu tiesnešu kvalifikāciju.
AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norādīja, ka, likvidējot tiesu palātas, AT cilvēku un finanšu resursus plāno novirzīt AT Senāta kapacitātes palielināšanai, senatoru slodzes un neizskatīto lietu uzkrājumu samazināšanai.

Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā.

Tieslietu padomes izveidošanu noteica 2010.gada 3.jūnija grozījumi likumā "Par tiesu varu". Tieslietu padomes sastāvā ir 15 locekļi - astoņi pastāvīgie locekļi (amatpersonas) un septiņi Augstākās tiesas plēnuma un Tiesnešu konferences vēlēti tiesneši.

Kā pastāvīgi locekļi Tieslietu padomes sastāvā ir AT priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Tieslietu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form