Līdz šim ģenerālprokurora amata kandidātu apstiprināšanai Saeimā izvirzīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs, savu lēmumu saskaņojot ar Tieslietu padomi.
Tāpat Tieslietu padomei paredzētas tiesības rosināt pārbaudi par ģenerālprokurora atlaišanu.
Tieslietu padome atbalstīja arī priekšlikumu, ka ģenerālprokurora amata kandidātu atlase notiek atklātā konkursā.
Tieslietu padome neatbalstīja priekšlikumu, ka jāizveido ekspertu komisija, kas izvērtētu kandidāta piemērotību ģenerālprokurora amatam.
Netika atbalstīts priekšlikums paplašināt ģenerālprokurora amata iespējamo kandidātu loku, kas paredz, ka par ģenerālprokuroru var iecelt arī personu, kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla vai zvērināta advokāta amatā.
Tieslietu padomes locekļu vairākums apšaubīja spēju vadīt prokuratūru, ja kandidāts nav strādājis par tiesnesi vai prokuroru, kā arī nav kārtojis tiesneša vai prokurora eksāmenu.
Tieslietu padome precizēja nosacījumu, ka viena un tā pati persona nevar būt par virsprokuroru ilgāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Padome precizēja likuma normu, nosakot, ka ar to domāts viens un tas pats prokuratūras amats.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde par šiem grozījumiem paredzēta trešdien, 18. decembrī.
"Delfi" jau rakstīja, ka Tieslietu ministrija un ministrs Jānis Bordāns (JKP) iesniedza virkni priekšlikumu, ierosinot mainīt un pilnveidot ģenerālprokurora amata kandidāta atlases procesu.
Bordāns uzskata, ka ģenerālprokurora amata pretendentu atlases kārtībai būtiski jāatšķiras no tās, kāda tā ir bijusi līdz šim. Ģenerālprokurora amata piemērotākā kandidāta izvēle ir jānodod koleģiālai institūcijai – Tieslietu padomei.
Viņa priekšlikums izmaiņām Prokuratūras likumā paredz, ka pretendents savu kandidatūru piesaka personīgi bez starpniekiem. Savukārt Tieslietu padome izveido pretendentu vērtēšanas komisiju un nosaka vienotus kritērijus. Tad komisija novērtē visus pretendentus un virza tos izskatīšanai Tieslietu padomē. Pēc tam padome piemērotāko kandidātu virza uz Saeimu apstiprināšanai amatā.
TM uzskata, ka pēc sākotnējās viedokļu apmaiņas jau esot skaidrs, ka pret izmaiņām neesot iebildumu pēc būtības, un esot nepieciešamas izmaiņas ģenerālprokurora izraudzīšanās procesā, nododot nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvēli koleģiālas institūcijas – Tieslietu padomes – rokās.
Patlaban likums paredz, ka Saeima ģenerālprokuroru amatā ieceļ uz pieciem gadiem pēc AT priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās AT priekšsēdētājam savus ierosinājumus par amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, AT plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru.
Tāpat likums paredz, ka par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura ne mazāk kā piecus gadus strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, AT tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā vai ne mazāk kā desmit gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā.
Nākamgad pilnvaras beigsies gan pašreizējam ģenerālprokuroram, gan pašreizējam Augstākās tiesas priekšsēdētājam – Ivaram Bičkovičam -– 15. jūnijā un Ērikam Kalnmeieram – 11. jūlijā.
Bordāns pēc padomes sēdes žurnālistiem teica, ka, turpinot darbu pie likuma grozījumiem, ministrija ņemšot vērā padomes secinājumus, turklāt darbs turpināsies Saeimā, kur deputātiem noteikti būs savi argumenti un, iespējams, arī papildus priekšlikumi, vēsta aģentūra LETA.
Ministrs pauda gandarījumu, ka padome pamata piedāvājumu ir akceptējusi, proti, kandidātu Saeimai pēc atklāta konkursa beigām izvirzīs Tieslietu padome. "Debates bija par kandidātu atlases kārtību un acīmredzot šajā jautājumā debates kā jau minēts varētu turpināties jau Saeimā," piebilda ministrs.
