Tieslietu padomes viedoklis tiks darīts zināms AT plēnumam, kas pieņems lēmumu, vai kandidātu virzīt balsojumam Saeimā. Gala lēmumu par AT priekšsēdētāja apstiprināšanu amatā pieņems Saeima.
Pirms balsojuma Tieslietu padome uzklausīja Strupiša redzējumu par Senāta un tiesu sistēmas stāvokli un attīstību.
Strupišs norādīja, ka šobrīd Senāts ir salīdzinoši labā stāvoklī gan lietu izskatīšanas termiņu, gan sabiedrības uzticēšanās ziņā. Tiesas administrēšanā priekšsēdētāja amata kandidāts būtiskas problēmas nesaskata, bet par savu kā Senāta priekšsēdētāja darba prioritāti viņš uzskata tiesas spriešanas daļas uzlabošanu.
AT priekšsēdētāja amata kandidāts uzsvēris nepieciešamību stiprināt Senātu kā kasācijas instanci, gan veidojot dziļāku izpratni par kasācijas instances būtību, gan nodrošinot efektīvāku Senāta pamatfunkciju – vienotas tiesu prakses nodrošināšanas un publiskās funkcijas – prioritāti. Šo pamatfunkciju prioritāte esot nodrošināma, samazinot Senātam uzliktās kasācijai neraksturīgās funkcijas, palielinot senatoru atbalsta personālu un veicinot Senāta departamentu sadarbību. Kā būtisku uzdevumu Strupišs akcentējis Senāta sadarbību ar zemākas instances tiesām.
Ņemot vērā, ka AT priekšsēdētājs ir arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Strupišs akcentēja arī Latvijas tiesu sistēmas problēmjautājumus, kuru risināšanu viņš uzskata par prioritāti.
"Pirmkārt, cieņpilns dialogs ar izpildvaru un likumdevēja varu, caur to tiesu varai ieņemot pienācīgu vietu un izbeidzot "pabērna lomu" valsts varas sistēmā. Otrkārt, Tieslietu padomes lomas stiprināšana, samazinot atkarību no izpildvaras," skaidrojis amata kandidāts.
Strupišs uzskata, ka Tiesu administrāciju varētu nodot Tieslietu padomei, bet Tieslietu padomē pārskatīt sastāvu, likumdevēja un izpildvaras pārstāvjiem nedodot balss tiesības lēmumu pieņemšanā. Tāpat Tieslietu padome varētu kļūt par tiesu budžeta veidotāju, kas budžeta projektu Saeimā aizstāv pati, nevis caur ministrijām, uzskata Strupišs.
Būtisku uzmanību AT priekšsēdētāja amata kandidāts vēloties pievērst tiesnešu atlases, apmācības un novērtēšanas kvalitātes celšanai, kā arī atsevišķu ieilgušo lietu termiņu analīzei, lai rastu šīs problēmas risinājumu.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Strupišs ir AT tiesnesis kopš 2014. gada. Līdz tam viņam bijusi vairāk nekā 20 gadu pieredze akadēmiskajā un pētnieciskajā darbā tieslietu jomā un praktiskajā jurisprudencē, kā arī normatīvo aktu projektu izstrādāšanā neatkarīga eksperta statusā.
Likumā "Par tiesu varu" norādīts, ka AT darbu vada AT priekšsēdētājs, kuru no AT tiesnešu vidus pēc AT plēnuma ierosinājuma apstiprina Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt par AT priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Līdzšinējam AT priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam pilnvaras beigsies šī gada 15. jūnijā.
