Tieslietu padome, izskatot Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto likumprojektu grozījumiem likumā "Par tiesu varu", kas paredz ekonomisko lietu tiesas izveidi, šonedēļ notikušajā sēdē atkārtoti pauda noraidījumu šādas specializētas tiesas izveidei, informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.
Tieslietu padome joprojām uzskata – tiesnešu specializācija iespējama esošās tiesu sistēmas ietvaros.
Tieslietu padomes locekļi norādīja, ka nav pamata mainīt Tieslietu padomes 3. jūnija lēmumu neatbalstīt specializētas ekonomiskās tiesas izveidi, jo joprojām nav skaidrs pamatojums un argumenti šādas tiesas izveidei, kā arī nav veikts seku izvērtējums gan jau notikušajām tiesu sistēmas reformām, gan šai plānotajai reformai.
Tāpat Tieslietu padome atkārtoti vērsa TM uzmanību, ka nepieciešams izstrādāt lietu specializācijas standartus, ņemot vērā pirmo instanču tiesu specializācijas iespējas pēc to apvienošanas lielākās tiesās.
Tieslietu padome norāda – tiesu reformām nepieciešama sistēmiska pieeja, un jaunas tiesas veidošana jāskata kontekstā ar kopējo sistēmu un procesuālajiem likumiem.
Tieslietu padomē pēc 3. jūnija sēdes nav saņemti papildu skaidrojumi par atsevišķas specializētas tiesas veidošanas mērķi un to, kā šāda tiesa, kurā paredzēts skatīt gan civillietas, gan krimināllietas, iekļausies kopējā Latvijas tiesu sistēmā, kāda būs lietu piekritība, nav prognozēti lietu izskatīšanas termiņi un tiesas noslodze, kā arī iespējamie problēmu risinājumi.
3. jūnija sēdē Tieslietu padomes locekļi debatēs norādīja, ka tad, ja jaunas tiesas izveides mērķis ir tiesnešu specializācija, tad tā jau pastāv esošajā tiesu sistēmā. Pēdējo gadu laikā veiktas trīs būtiskas tiesu sistēmas reformas, kas vērstas uz tiesu darba kvalitātes paaugstināšanu, – pāreja uz tīro trīs instanču tiesu sistēmu, zemesgrāmatu tiesnešu integrācija vispārējās tiesās, kā arī tiesu teritoriālā reforma, apvienojot rajona tiesas, tieši ar mērķi nodrošināt tiesnešu specializāciju.
Nav izvērtēti realizēto reformu ieguvumi, bet jau piedāvāta atkal jauna reforma. Tas neveicina tieslietu sistēmas stabilitāti un sistēmisku attīstību.
Savukārt, ja specializētās tiesas veidošanas mērķis ir lietu ātrāka izskatīšana, tad koncepcijā nav izvērtēti cēloņi, kas šobrīd ir par iemeslu ilgajiem procesiem – procesuālo likumu nepilnības, problēmas apsūdzībā, izmeklēšanā vai tiesas procesa vadībā. Tieslietu padomes locekļi norādīja uz procesuālajos likumos noteikto lietu izskatīšanas kārtību, kas liek, piemēram, liecinieku liecības uzklausīt piecas reizes. Jaunas tiesas izveide bez grozījumiem procesuālajos likumos gaidīto efektu nedos.
Bez tam jūnija sākumā notikušās Tieslietu padomes sēdē tika norādīts, ka specializētas tiesas izveidošana varētu palielināt korupcijas riskus, veidot tiesnešiem nevienmērīgu slodzi, kā arī apgrūtināt tiesas pieejamību, ja tā būtu viena tiesa visai valstij.
TM tika aicināta tiesu darba efektivizēšanai meklēt citus finanšu un cilvēku resursu izmantošanas risinājumus.
Jau vēstīts, ka augustā valdība konceptuāli atbalstīja TM ieceri izveidot ekonomisko lietu tiesu, bet 5. novembrī valdība atbalstīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", ar kuru plānots izveidot ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona (pilsētas) tiesu, lai nodrošinātu ātru un kvalitatīvu sarežģītu komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanu.
Kā vienīgais no valdības locekļiem pret šo asi iebilda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), gan plaši izklāstot savu viedokli valdības sēdes laikā, gan vēlāk izplatot paziņojumu presei.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības lēmuma žurnālistiem skaidroja, ka valstī uzņēmējdarbības vides attīstībā ir izaicinājums ātri un profesionāli izskatīt tieši strīdus vai neskaidrības, kas saistās ar ekonomikas jautājumiem. "Arī mūsu finanšu sektora uzlabošanas kontekstā un cīņā pret netīrām naudām ir ļoti svarīgi, ka mēs izveidojam valstī sistēmu, kas spēj izmeklēt un kompetenti un taisnīgi spriest tieši par potenciāliem ekonomiskajiem noziegumiem," lēmumu pamatoja premjers.
