Tiesneši un prokurori: ST necīnāmies par 'konkrētu algas skaitli'  (1)

Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Neimanis žurnālistiem norādīja, ka tiesnešu iekļaušana vienotajā atalgojuma sistēmā paredz arī tādu "kliedzošu normu" kā tiesnešu prēmēšanu un apdāvināšanu. Vienotā atalgojuma sistēma pieļauj iespēju premēt tiesnešus un piešķirt viņiem dāvanas, piemēram, sasniedzot konkrētu vecumu vai apprecoties, kā arī par kādiem īpašiem sasniegumiem. Turklāt likums šo prēmēšanas noteikšanu deleģē pašiem tiesnešiem – Tieslietu padomei. Tiesneši uzskata, ka tas nav godīgi, jo paši tiesneši nedrīkst lemt par savu atlīdzības apmēru, turklāt šī situācija var radīt saspīlējumu starp tiesnešiem.

Niemanis norādīja, ka arī Satversmes tiesa iepriekš savā spriedumā par tiesnešu algām ir norādījusi – tiesneši paši nevar lemt par savu atlīdzību.

Sūdzības iesniedzēji arī nav apmierināt ar tieslietu nozares atbildīgā ministra Aigara Štokeberga (V) nostāju. Ministrs, kurš atbalstīja tiesnešu un prokuroru iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā, pēc sūdzības iesniedzēju domām, nav pildījis iepriekšējos Satversmes tiesas spriedumus par tiesnešu algām, un, visticamāk, pat nav ar tiem iepazinies.

Iesniegumu parakstījušo prokuroru pārstāvis, prokurors Jānis Ilsteris šos pārmetumus pamatoja ar ministra izteikumiem intervijā portālam "Delfi".

Tajā ministrs pauda: "Satversmes tiesas spriedums, pirmais spriedums, kas ir janvārī, un otrs, kas ir jūnijā, labi, es neesmu izlasījis to pēdējo, bet es sapratu, ka secinājumu daļa atkal ir līdzīga... Satversmes tiesas spriedums savā secinājumu daļā runā par to, ka ir jāievēro samērīguma princips ar augstākajām juridiskajām profesijām. Vienotās atalgojuma sistēmas likumā mēs tieši to arī esam ielikuši".

Sūdzības iesniedzēji arī ir neapmierināti ar to, ka par prokuroru iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā lemts steidzamības kārtā, vien divos lasījumos, tādā veidā neļaujot prezidentam izteikt viedokli, jo prezidentam nav tiesību neizsludināt likumu, kuram steidzamību Saeima noteikusi ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu.

Sūdzības iesniedzēji arī nav apmierināti ar to, kā notika diskusija par šo normu. Neimanis stāstīja, ka katrs tiesnesis saņēma vēstuli, kurā tika lūgts izteikt viedokli par ieceri. Taču tas, pēc tiesnešu domām, nav pareizi, jo "mēs nevaram sākt diskusiju ar likumdevēju par mūsu atalgojumu", klāstīja Neimanis.

Viņš arī skaidroja, ka daudzi tiesneši, piemēram, tie, kuri amatā apstiprināti uz pārbaudes laiku – pieciem gadiem, iespējams arī baidītos paust savu nostāju, bažoties, ka Saeima, lemjot par viņu apstiprināšanu tiesneša amatā uz mūžu, varētu balsot viņiem nelabvēlīgi.

Neimanis pieļāva, ka šādu bažu dēļ vairāki tiesneši arī nav parakstījuši piektdien Satversmes tiesā iesniegto konstitucionālo sūdzību.

Savukārt Ilsteris norādīja, ka prokuroriem atalgojums ir vienīgais iztikas avots, jo viņiem nav dota iespēja piepelnīties papilddarbos. "Es nevēlos pieļaut, ka prokuratūra nonāktu tādā pašā situācijā, kādā šobrīd ir policija," sacīja Ilsters, norādot, ka policisti bieži vien savieno likumsarga darbu ar citiem pienākumiem, un nesen vairāki policisti pieķerti ar vairākiem mantiskajiem noziegumiem.

Jautāti, kāpēc ne tiesneši, ne prokurori nav lūguši tieslietu ministra demisiju, neviens precīzu skaidrojumu nesniedza. Taču Ilsteris vien norādīja, ka politiķu rīcība, nepildot iepriekšējos Satversmes tiesas spriedumus, var novest ne vien pie ekonomiskās krīzes, bet arī pie tiesiskuma krīzes. Neimanis arī piebilda, ka "mēs negribam nonākt situācijā, kad iedzīvotāji paši spriež tiesu".

Jau ziņots, ka ST piektdien saņēmusi sūdzību par tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmas reformu, kuras rezultātā viņu algas, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieauga, taču ir krietni mazākas nekā iepriekš bija paredzēts likumos. Sūdzību parakstījuši aptuveni 250 tiesneši, vairāk nekā 140 prokurori un aptuveni 20 zemesgrāmatu tiesneši.

Sūdzībā apstrīdēta vairāku tiesu un prokuratūras darbu regulējošu likuma normu atbilstība Satversmes pantiem, kuros paredzēta tiesnešu neatkarība un ikviena darbinieka tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.

Decembrī Saeima otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma vairākus likumus, kas paredz tiesnešu un prokuroru, kā arī Saeimas deputātu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā.

Ievērojot tiesiskās paļāvības principu, tiesnešiem un prokuroriem nolemts izmaksāt vienreizēju kompensāciju - starpību starp algu, kas pienāktos, ja likumi netiktu grozīti un no jaunā gada būtu spēkā iepriekšējais regulējums, un starp atlīdzības apmēru, ko paredz jaunā atlīdzības sistēma.

Savukārt Tieslietu padome neatbalstīja tiesnešu iekļaušanu vienotajā valsts atalgojumu sistēmā, uzskatot, ka nav pietiekami izvērtētas iespējas pildīt Satversmes tiesas 2010.gada 22.jūnija spriedumu esošās tiesnešu atalgojuma sistēmas ietvaros, ievērojot pašreizējo valsts ekonomisko situāciju.

ST iepriekš jau atzina par Satversmei atbilstošu Saeimas noteikto tiesnešu algu samazinājumu, taču ar nosacījumu, ka no šī gada 1.janvāra, atbilstoši pērn gada sākumā ST lemtajam, spēku zaudēs normas par tiesnešu algu "iesaldēšanu" un algas rēķinās, piemērojot likumā par tiesu varu noteikto koeficientu. Savukārt normu, kura noteica, ka tiesnešu algas nedrīkst būt lielākas par premjera algu, ST atzina par Satversmei neatbilstošu un spēkā neesošu no šī gada 1.janvāra.