Viņš gan piebilda, ka nekādu seku prokuratūras pārbaudei nebūšot, bet tad, ja tikšot ierosināta disciplinārlieta, pati iešana uz kolēģiju un paskaidrojumu sniegšana tiesnesim būšot pietiekams kauns un apgrūtinājums.
Viņš uzsvēra, ka, izejot cauri tādām peripetijām kā šis skandāls, cilvēks otru reizi vairs tādā situācijā nonākt nevēlēsies.
Freimaņa darbībā, pēc viņa teiktā, konstatēti tikai Tiesnešu ētikas kodeksa pārkāpumi, nevis nelikumīga rīcība.
Tiesnesis atgādināja, ka līdz Civilprocesa likuma spēkā stāšanās brīdim 1999.gada martā, Civilprocesa kodeksā bijušas atļautas sarunas starp tiesnesi un lietas dalībniekiem, proti, tiesnesis varēja saukt vienu no pusēm un izskaidrot tādas vai citas situācijas procesuālās sekas.
Tiesnešu ētikas kodekss savukārt pieņemts 1995.gadā, un tajā paredzēts, ka tiesnešiem ārpus procesa nevar būt sarunu ar kādu no lietas dalībniekiem par lietu.
Līdz ar to kādu laiku šajā jautājumā bijusi pretrunīga likumdošana.
Tiesnesis pauda viedokli, ka skandāla mērķis bijis trieciens tiesu varai, norādot, ka stipra tiesu vara nevienam nav vajadzīga, savukārt novājināta tiesu vara ļauj vienam vai otram grupējumam ietekmēt tiesu.
Tiesnesis piebilda, ka šajā situācijā "mēs aiz kokiem neredzam mežu", jo kurā valstī gan būtu pieļaujams, ka tiek noklausītas Valsts prezidenta, Augstākās tiesas vadības un citu augstu amatpersonu telefonsarunas, kā tas secināms no šī skandāla.
Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra, pārbaudot žurnālista Lato Lapsas iesniegtos tiesnešu un advokāta Andra Grūtupa biroja darbinieku iespējamo sarunu atšifrējumus, kas publicēti Jāņa Brūkleņa grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis", konstatējusi pārkāpumus septiņu - divu Augstākās tiesas (AT) un piecu Rīgas apgabaltiesas - tiesnešu rīcībā. Divi spriedumi bijuši nelikumīgi un nepamatoti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
