Saeimas pieņemtie grozījumi likumā, par prioritāriem nosakot kriminālprocesus, kuros apsūdzētas valsts amatpersonas, maldina sabiedrību un praktisku labumu nedos, šādu viedokli pauda tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietas tiesnesis un bijušais Rīgas apgabaltiesas vadītājs Juris Stukāns.
Stukāns saprot, ka sabiedrība, tostarp deputāti, vēlas ātrāk zināt tiesas spriedumu, taču pieņemtie grozījumi Kriminālprocesa likumā situāciju nemainīšot, jo deputātiem nav izpratnes par darba organizāciju tiesās. Krimināllietu izskatīšanas ātrums ir atkarīgs no tiesneša darba organizācijas, un šie grozījumi neko nevar ietekmēt, jo tiesas strādā ar sev pieejamo kapacitāti.
Šādi grozījumi pilnīgi neko nemainīs, jo tiesas jau pašlaik ņemot vērā visus apstākļus, lai lietu izskatītu pēc iespējas ātrāk. "To, ko vēlas deputāti un sabiedrība, nevar sasniegt ar likuma grozījumiem, bet gan ar darba organizāciju. Līdz ar to Kriminālprocesa likumu nebija nekāda pamata aiztikt šajā aspektā. Ja deputāti domā, ka grozījumi kaut ko mainīs, tad manā ieskatā viņi neko nesaprot, kā tiek organizēts darbs tiesās," teica tiesnesis.
Stukāns atgādināja, ka Saeima jau iepriekš pieņēma grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz, ka tiesu priekšsēdētājam ir jānodrošina lietu savlaicīga izskatīšana. "Šajā likumā ir ierakstīts, ka tiesas priekšsēdētājs var izņemt lietu no tiesneša un atdot to citam tiesnesim, lai nodrošinātu lietas savlaicīgu izskatīšanu," piebilda Stukāns.
Krimināllietas iztiesāšanas ātrums ir atkarīgs ne tikai no tiesas priekšsēdētāja rīcības, bet arī no paša tiesneša darba organizācijas, piemēram, tiesneša pienākums būtu raudzīties, lai lietas dalībnieki tīši nekavē tiesas sēdes un tiesu nenoslogo ar nepamatotiem lūgumiem. Tāpat lietu ātrāku izskatīšanu var veicināt ar citiem organizatoriskiem risinājumiem, piemēram, nodrošinot papildus tulkus, nevis grozot Kriminālprocesa likumu.
"Saeimas izvēlētais risinājums maldina sabiedrību, jo šādi grozījumi neko nepalīdzēs ne tiesai ne kam citam, lai panāktu, ka lieta ātrāk tiek izskatīta. Es pieļauju, ka šie grozījumi ir tapuši, lai parādītu sabiedrībai aktivitāti, bet praktiski nekas nemainīsies," uzsvēra Stukāns, kuram pašam ir samazināts lietu daudzums, lai viņš vairāk varētu pievērsties digitālās televīzijas lietas skatīšanai.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti šonedēļ galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, par prioritāriem nosakot kriminālprocesus, kuros apsūdzētas valsts amatpersonas.
Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona, vai kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, saprātīga termiņa nodrošināšanā būs priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem.
Kā informēja Tieslietu ministrijā (TM), jaunā norma pēc spēkā stāšanās attieksies uz visiem procesiem. Vienlaikus gan tiek norādīts, ka nekādi nozīmētie termiņi nebūs jāpārskata, bet, ja pēc grozījumu spēkā stāšanās tiesā ienāks šādas kategorijas lieta, tad, protams, tā tiks nozīmēta prioritārai izskatīšanai.
Izmaiņas attieksies arī uz lietām, kurās pašlaik ir apsūdzētas amatpersonas, aģentūrai LETA skaidroja priekšlikuma autors deputāts Andrejs Judins (V). Taču tas nenozīmē, ka tiesām būs jāpārplāno kaut kas, kas jau ieplānots. Runa ir par to, ka, turpmāk, organizējot darbu, būs jāņem vērā šis princips, un attiecīgās lietas skatīšana jāieplāno, piemēram, kādā no dienām, kas atvēlētas prioritāro jautājumu skatīšanai.
Gadījumā, ja amatpersona būs atstādināta no pienākumu pildīšanas vai viņai kā drošības līdzeklis būs noteikts liegums pildīt amatpersonas pienākumus, šis cilvēks joprojām saglabās amatpersonas statusu un uz viņu attieksies minētā norma. Savukārt, ja apsūdzība būs vērsta pret personu, kas ir bijusi, bet vairs nav amatpersona, tad būs advokāti, kas interpretēs, ka uz šādu gadījumu likuma izmaiņas neattiecas - tāda pieeja arī atbilstu likumā rakstītajam. Taču jāņem vērā, ka šodien pieņemtie grozījumi ir vērsti uz situācijām, kad apsūdzība ir izvirzīta amatā esošai amatpersonai, skaidroja Judins.
Saeima atbalstīja atbildīgās Juridiskās komisijas lēmumu noraidīt Saeimas deputāta Andreja Elksniņa (SC) priekšlikumu atteikties no attiecīgajām izmaiņām. Politiķis iepriekš pauda, ka pašlaik virzītie grozījumi arī nozīmēs, ka, piemēram, kriminālprocess tiks ātrāk skatīts pret amatpersonu, nevis pret personu, kas izvarojusi sievieti.
Elksniņš iepriekš bija izteicies, ka šie grozījumi ir veidoti saistībā ar kriminālprocesiem pret Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") un Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieku Egilu Helmani (VL-TB/LNNK).
