Trešdien atklātībā parādījās informācija par to, ka prokuratūrā jūlija beigās sākts kriminālprocess saistībā ar žurnālā "Ir" publicēto informāciju par miljonu eiro liela kukuļa piedāvājumu toreizējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu daļas vadītājam Jurim Jurašam. Process sākts nevis par kukuļa piedāvāšanas faktu vai iespējamo bezdarbību, bet gan par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski.
Portāls "Delfi" piedāvā atskatīties, pret ko vēl saistībā ar neizpaužamu ziņu izpaušanu pēdējos gados sāktas lietas.
2015. gadā par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu pie atbildības tika saukts toreizējais Augstākās tiesas (AT) tiesnesis Ervīns Kušķis. Būdams atbildīgs par atļauju došanu telefonsarunu noklausīšanai, kā arī kratīšanas veikšanai, viņš bija brīdinājis cilvēkus, kuru sarunas interesēja policiju.
Bijušais tiesnesis, vienojoties ar prokuratūru, saņēmis 50 stundu piespiedu darbu, kuru jau atstrādājis, iepriekš vēstīja LTV raidījums "Panorāma".
Pats Kušķis savu rīcību skaidroja, sakot, ka informāciju atklājis, lai atturētu kādu personu no iespējamās iesaistīšanās noziegumā.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka skaidroja, ka par sodu un atbildību mīkstinošiem atzīstami vismaz četri apstākļi, tajā skaitā vainas atzīšana un nožēlošana. Piemērojot sodu, tika ņemts vērā, ka valsts noslēpuma izpaušana nebija saistīta ar vēlmi brīdināt iespējamos noziedzīgā nodarījuma izpildītājus, bet gan atturēt kādu personu no iespējamās iesaistīšanās tajā.
"Kā sodu mīkstinošs faktors ir atzīstamas notiesāšanas juridiskās sekas, proti, tas ir šķērslis turpmāk ieņemt jebkuru ar tiesu varu saistītas amatpersonas statusu. Kriminālsoda piemērošanas blakus efekts attiecībā uz vainīgās personas profesionālo jomu ir skaidri norādāms kā sodu ietekmējošs faktors katrā ziņā tad, ja ar notiesāšanu tā zaudē profesionālo vai saimniecisko pamatu. Šis ar kriminālsodu saistītais blakus efekts var padarīt sankciju par jūtamāku, tāpēc var būt iemesls tās mīkstināšanai", skaidrojot iemeslus, kādēļ Kušķim piemērots piespiedu darbs, norādīja Eiduka.
Šis soda noteikšanas faktors konkrētajā situācijā iegūst ļoti nozīmīgu lomu, piebilda Eiduka.
Kušķis bija viens no trim likvidētās AT Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem, kas netika pārcelti darbā uz AT Krimināllietu departamentu.
Kušķis lūdza viņu atbrīvot no AT tiesneša amata pēc paša vēlēšanās. Saeima to arī izdarīja.
2014. gadā tiesā nonāca lieta, kurā divas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) amatpersonas apsūdzētas par 20 000 eiro kukuļa pieprasīšanu, bet viena no viņām vēl par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu.
Kriminālprocesu pret abām amatpersonām par iespējamu 20 000 eiro kukuļa pieprasīšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka 2013. gada martā, bet kriminālvajāšanu rosināja sākt 2014. gada februārī.
Kā ziņots, KNAB uzskata, ka ENAP amatpersonas izmantoja savu dienesta stāvokli un personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās pieprasīja kukuli 20 000 eiro apmērā. Pēc tam amatpersonas pieņēma daļu no iepriekš pieprasītā kukuļa – 10 000 eiro apmērā – par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu kukuļdevēju interesēs saistībā ar ENAP lietvedībā esošo pārbaudes materiālu.
Papildus iepriekš minētajam viena no ENAP amatpersonām izpaudusi valsts noslēpumu, savukārt otra pārkāpusi sevišķā veidā veicamu operatīvās darbības pasākumiem pielāgotās iekārtas aprites aizliegumu
Apsūdzētajam Viktoram Dzenim tika inkriminēts noziedzīgs nodarījums pēc Krimināllikuma (KL) 15. panta 4. daļas un KL 320. panta 3. daļas – par kukuļa lielā apmērā ņemšanas mēģinājumu, kā arī noziedzīgs nodarījums pēc KL 237.1 panta 1.daļas – par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu, kas radījis būtisku kaitējumu.
Savukārt otrai amatpersonai – Eduardam Ņepomņaščijam – apsūdzība arī celta par kukuļa ņemšanas mēģinājumu pēc KL 15. panta 4. daļas un 320. panta 3. daļas. Savukārt papildu šim noziedzīgajam nodarījumam Ņepomņaščijs saukts pie kriminālatbildības pēc KL 94. panta – par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu – un 329. panta – par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu.
2013. gada 8. martā KNAB aizturēja divus ENAP izmeklētājus par kukuļa pieprasīšanu un kukuļošanas atbalstīšanu. Viens no aizdomās turētajiem ir Viktors Dzenis, kurš cita starpā izmeklēja arī likvidējamās AS "Latvijas Krājbanka" krimināllietu, bet viņa kolēģis ir Eduards Ņepomņaščijs. Dzenis aizturēts, pielietojot šaujamieroci.
KNAB sāka kriminālprocesu par iespējamo ENAP amatpersonu kukuļošanu saistībā ar labvēlīgu lēmumu pieņemšanu komercuzņēmumu interesēs. KNAB uzskata, ka no kādas personas pieprasīts kukulis saistībā ar ENAP lietvedībā esošā materiāla izskatīšanu. Neminot vārdus, KNAB vienu valsts amatpersonu atzinis par aizdomās turēto kukuļa pieprasīšanā, savukārt otru – kukuļošanas atbalstīšanā.
Augstākā tiesa (AT) ar naudassodu sodījusi bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāju Ilmāru Bodi par neizpaužamu ziņu izpaušanu. Viņš tika sodīts ar 1400 latu (1992 eiro) naudas sodu un atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma (KL) 329. panta par neizpaužamu ziņu izpaušanu.
AT nosprieda Rīgas apgabaltiesas 2008. gada 24. novembra spriedumu atcelt daļā par Bodes atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc KL 318. panta 1. daļas un KL 94. panta, proti, par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Prokuratūras ieskatā, apsūdzētais esot izpaudis ziņas par sāktiem operatīviem pasākumiem – par telefona sarunu noklausīšanos pret toreizējo Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Irēnu Poļikarpovu. Tāpat Bode bija apsūdzēts par ziņu izpaušanu Poļikarpovai saistībā ar kādu slepenu dokumentu, kas uz šo tiesnesi attiecies. Dokumenta saturs Bodem kļuvis zināms saistībā ar darbu, tā nodarot ievērojamu kaitējumu valsts pārvaldības un tiesiskās kārtības nostiprināšanas interesēm, norādīja prokuratūra.
2007. gada marta vidū Bode no darba KNAB tika atbrīvots. Tam par pamatu bija Satversmes aizsardzības biroja liegums pieejai valsts noslēpumiem.
Bode savu vainu viņam inkriminētajos noziegumos neatzina.
Šā gada februārī Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas darbinieki novērsa VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) informācijas sistēmas drošības incidentu saistībā ar valsts ekonomisko un militāro drošību. Viena persona aizturēta, un tai ar tiesas lēmumu piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.
Aizturētais ir VNĪ Attīstības pārvaldes direktors Vjačeslavs Kostigovs. VID amatpersonu deklarācija liecina, ka Kostigovs Attīstības pārvaldes direktora amatā stājies 2015. gada 16. novembrī.
Šā gada 4. februārī VP ENAP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas darbinieki saņēma informāciju no VNĪ par notikušu drošības incidentu uzņēmuma informācijas sistēmā. Saņemtā informācija liecināja, ka VNĪ, veicot regulāru un sistemātisku kontroli iekšējās informācijas sistēmas apritē esošo dokumentu plūsmām, konstatēja, ka viena no VNĪ amatpersonām, kas bija pieņemta darbā uz pārbaudes laiku, patvaļīgi piekļuvusi automatizētai datu apstrādes sistēmai, kas apstrādā informāciju, kas saistīta ar valsts ekonomisko un militāro drošību.
Policijā par notikušo nekavējoties tika uzsākts kriminālprocess un nepilnas diennakts laikā VP ENAP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas izmeklētājiem izdevās pārtraukt patvaļīgo piekļuvi, nobloķēt un pilnībā atgūt pretlikumīgi iegūto informāciju, kas saistīta ar valsts ekonomisko un militāro drošību.
Diennakts laikā tika veiktas arī vairākas sankcionētas kratīšanas un speciālās izmeklēšanas darbības, kā arī tika aizturēts 1964. gadā dzimušais VNĪ darbinieks, kurš tajā brīdī slēpās kādā dzīvoklī Rīgā.
Turpmākās izmeklēšanas laikā Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas darbinieki nostiprināja pierādījumus un, ņemot vērā to, ka aizdomās turētā persona slēpās, lūdza tiesu piemērot drošības līdzekli apcietinājumu. Šā gada 7. februārī aizdomās turētais vīrietis apcietināts.
Drošības incidentu un potenciālo apdraudējumu valsts ekonomiskajai un militārajai drošībai izdevās novērst, pateicoties VNĪ savlaicīgai reaģēšanai, kā arī VP ENAP izmeklētāju veiksmīgajai sadarbībai ar elektronisko sakaru komersantiem.
Persona tiek turēta aizdomās pēc diviem Krimināllikuma pantiem - par patvaļīgu piekļūšanu automatizētas datu apstrādes sistēmas resursiem, kura saistīta ar valsts ekonomisko un militāro, drošību, kā arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Krimināllikumā par šādiem noziegumiem paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.
Deklarācijā Kostigovs norādījis, ka viņš ir valdes loceklis fondam "Ģimene", kā arī valdes loceklis uzņēmumam SIA "Eco House Development". Tāpat aizturētajai amatpersonai pieder kapitāldaļas vairākos ārzemēs reģistrētos uzņēmumos: Kotdivuārā reģistrētajā uzņēmumā "Vyacheslavs Kostigovsnreal Estate Incorporation" viņam pieder 55 kapitāldaļas ar kopējo vērtību 4 285 000 ASV dolāri, Gruzijas pilsētā Tibilisi reģistrētā uzņēmumā "Shoping centers services" viņam pieder 50 kapitāla daļas 50 Gruzijas laru vērtībā. Vēl seši miljoni kapitāldaļu Kostigovam pieder Nigērijā reģistrētā uzņēmumā "Vyacheslavs Kostigovs Ltd". To vērtība ir seši miljoni Nigērijas nairu, bet vēl 100 kaiptāldaļu 6321 eiro vērtībā Kostigovam pieder SIA "Eso House Development", kas reģistrēts Babītes novadā.
Amatpersonas deklarācija liecina, ka Kostigovam nav skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, bet ir 283 268 ASV dolāru un 798 444 eiro lielas parādsaistības. Viņš ir izsniedzis aizdevumus 1100 latu, 105 000 eiro un 1 148 552,65 eiro lielus aizdevumus.
2012. gadā Valsts policijas (VP) Iekšējā drošības biroja (IDB) darbinieki aizturēja Rīgas reģiona pārvaldes (RRP) Ķengaraga iecirkņa amatpersonu, kura izpaudusi neizpaužamas ziņas, saņemot par to samaksu.
Kā noskaidrots izmeklēšanā, šī amatpersona apmaiņā pret kukuli 70 latu apmērā izpauda informāciju no sev dienesta lietošanai pieejamām datu bāzēm. Par minēto faktu tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma (KL) 320. panta 1. daļas – par kukuļa pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, kā arī pēc KL 329. panta – par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas par ziņu neizpaušanu bijusi brīdināta vai kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu.
Saskaņā ar likumdošanu bargākais sods, ko vainīgajai personai par minētajiem likumpārkāpumiem var piespriest, ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.