Kā pauda ministre, 4,4 miljoni eiro neaptver tiesnešu atalgojumu – tas attiecas uz tiesu darbiniekiem – tiesnešu palīgiem, tiesas sēžu sekretāriem un tulkiem citiem, kam alga šobrīd pirms nodokļu nomaksas ir no 900 līdz 1200 eiro.
“Tas ir tas, ko Tieslietu padome akceptēja jau vasarā, kad nebija zināmas darbinieku prasības. Šobrīd ir runa par 16% pieaugumu, jo pieprasījums iesniegts jau toreiz, un MK skata tā laika pieprasījumu, nezinu, vai ir iespējams iesniegt papildu pieprasījumus,” sacīja Strupišs.
Lībiņa-Egnere papildināja, sakot, ka “finansiālā un ekonomiskā realitāte ir tāda, ka tik tiešām šis 4,4 miljonu pieprasījums ir tāds, ko šobrīd var pieņemt, to neatņemot to kādai no citām prioritātēm,” sacīja ministre, kā šī brīža prioritātes uzskaitot valsts drošību, izglītību, veselību. “No savas puses varu teikt, ka ir izdarīts viss maksimālais,” pauda Tieslietu ministre.
Strupišs pieminēja, ka Tieslietu padome strādā pie tiesnešu palīga standarta. “Pēdējos desmit, piecpadsmit gados ir augušas prasības tiesnešu palīgiem, kas ir radījis neatbilstību naudas līmenim, kas viņiem ir un prasībām, kas tiek uzstādītas,” sacīja AT priekšsēdētājs.
Viņš arī sacīja, ka ir būtiski mainīt konkrētu darbinieku kategorijas un prasības, kas arī kalpos par pamatu piešķirt lielāku atlīdzību.
“Esmu gandarīta, ka ir atrasta šāda iespēja iepretim valsts pārvaldes darbiniekiem, tas ir būtisks pieaugums. Vēlos pasvītrot, ka Ministru kabinets ļoti augstu vērtē tiesu neatkarību, un šis pieaugums tiesu darbiniekiem būs būtiski lielāks nekā valsts pārvaldes darbiniekiem,” atzina Lībiņa-Egnere.
Pēc abu tikšanās Strupišs atzina, ka esot bijusi saturīga saruna. “Esmu ļoti gandarīts, ka mums tiesu sistēmas attīstības jautājumos nav politisku domstarpību. Redzu, ka varēsim produktīvi sadarboties valsts un sabiedrības interesēs,” sacīja AT priekšsēdētājs.
Egnere uzsvēra, ka ir panākta vienošanās veikt kopīgu darba grupu par jautājumā par Tieslietu padomes statusu un tiesu varas neatkarības stiprināšanu.
“Pārrunājām tiesas spriedumu izpildi – to, ka ir ļoti būtiski, ka tiesas spriedumi tiek izpildīti, par to nav lieku politisku situāciju. Mana darbība Tieslietu padomē būs dialogs starp izpildvaru un tiesu varu. Tāpat pārrunājām budžeta aktualitātes. Sākotnēji tiek plānots, ka šī gada budžets varētu stāties spēkā 1. aprīlī. Šobrīd man kā Tieslietu ministrei būtu mazāku iespēju nākt ar jaunām prioritātēm iepretim tām, kuras jau ir aprēķinātas un iesniegtas iepriekšējās valdības periodā,” sacīja ministre.
Iepriekš vēstīts, ka tiesu darbinieki aicina valdību rast iespēju 2023. gadā katrai tiesu darbinieku kvalifikācijas pakāpei noteikt proporcionālu darba algas paaugstinājumu vismaz 24% apmērā.
Strupišs iepriekš norādīja, ka Tieslietu padome saņem vēstules no pirmo instanču tiesnešu palīgiem, kuri sūdzas par viņiem noteikto algu, kas, viņuprāt, ir zemā līmenī.
"Viņi vēlas algu pieaugumu vismaz par 30% un, nesaņemot to, sola rīkot streiku," uzsēra AT priekšsēdētājs, papildinot, ka par šo jautājumu var lemt tikai tieslietu ministrs, līdz ar ko ir svarīgi panākt pirmo instanču tiesu neatkarību no izpildvaras organizatoriskos jautājumos.
