Tikai 40% vidusskolu spēs īstenot jauno mācību saturu; pašvaldībām jārīkojas – secina ministrija  (193)

"Lai nodrošinātu padziļināto kursu komplektu īstenošanu pašvaldībām kā izglītības iestāžu dibinātājiem jāveic vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, nodrošinot iespējas vidējās izglītības posmā iegūt kvalitatīvu, kompetencēs balstītu izglītību," teikts informatīvajā ziņojumā "Par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu".

IZM norāda, ka, plānojot vidējās izglītības iestāžu tīkla attīstību, jāņem vērā, ka no 2020. gada 1. septembra vidējā izglītībā tiks uzsākta pakāpeniska jaunā mācību satura īstenošana (2020./2021. mācību gadā – 10. klasē; 2021./2022. mācību gadā – 11. klasē un 2022./2023. mācību gadā – 12.klasē), kas vienlaikus paredz vidējās izglītības iestādē nodrošināt izvēli starp vismaz diviem padziļināto kursu komplektiem.

Skolu tīkla sakārtošana primāri ir skatāma, vērtējot pašvaldību iespējas savā teritorijā esošajās izglītības iestādēs nodrošināt skolēnu interesēm atbilstošu un kvalitatīvu izglītību, kam nepieciešama gan atbilstoša mācību vide un materiāltehniskais nodrošinājums, gan iespēja piesaistīt augsti kvalificētus pedagogus un atbalsta personālu, norāda ministrija.

Ziņojumā teikts, ka viens no Eiropas un Latvijas izglītības sistēmas pamatprincipiem ir nodrošināt līdzvērtīgas iespējas saņemt labu izglītību ikvienam bērnam, neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa un skolas atrašanās vietas. Lai to nodrošinātu, izglītības iestāžu tīkla sakārtošana ir viens no priekšnosacījumiem, tā rezultātā piedāvājot līdzvērtīgas iespējas izglītības programmu apguvei un efektīvu skolu infrastruktūras un cilvēkkapitāla resursu izmantošanu.

Optimāls skolu piepildījums dod iespēju izglītības jomai paredzēto finansējumu izmantot visaptverošai skolēnu kompetenču attīstībai, nevis izglītības iestāžu eksistēšanas nodrošināšanai.

Skolu tīkla izmaiņas Latvijā būtiski ietekmē demogrāfiskā situācija, ekonomiskā attīstība, nodarbinātības un migrācijas tendences. Demogrāfiskās prognozes norāda, ka esošais visu līmeņu skolu tīkls nākotnē netiks racionāli izmantots, tādējādi pamatojot skolu tīkla sakārtošanas nepieciešamību.

Valdības deklarācija nosaka, ka, sadarbojoties ar pašvaldībām, kā arī īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, tiks veidots demogrāfiskajai situācijai un citiem faktoriem atbilstošs racionāls skolu tīkls, ievērojot principu – sākumskola maksimāli tuvu izglītojamo dzīvesvietai, spēcīga pamatskola un vidusskola, kurā tiek nodrošināts kompetenču pieejai atbilstošs un kvalitatīvs mācību programmu piedāvājums.

Ziņojumā IZM uzsver, ka nepieciešams normatīvajā regulējumā noteikt minimālo skolēnu skaitu. Šobrīd Izglītības likumā nav noteikts deleģējums, kas ļautu Ministru kabinetam noteikt minimālo skolēnu skaitu. Lai varētu tālāk virzīties ar šādu ierobežojumu, būtu jāveic grozījumi Izglītības likumā. Nosakot minimālo skolēnu skaitu klasē, tiktu kāpināta izglītības sistēmas efektivitāte – jo palielinātos skolēnu skaits uz skolotāju.

Samērā mazās klases paaugstina izglītības izmaksas, jo uz doto skolēnu skaitu nepieciešams vairāk skolotāju. Arī OECD ziņojumā "Education at a Glance: OECD Indicators 2019" norādīts, ka vidējais skolēnu skaits klasē Latvijā ir mazāks salīdzinājumā ar citām OECD valstīm un minētajā ziņojumā secināts, ka mazs skolēnu skaits klasēs Latvijā palielina izglītības izmaksas uz vienu skolēnu.

Tāpat starp veicamajiem darbiem IZM min, ka, izstrādājot jaunu finansēšanas modeli, jārosina sarunas par pašvaldību savstarpējo norēķinu atcelšanu vismaz par 10.-12. klases izglītojamajiem.

Pēc sarunu noslēgšanās ar pašvaldībām ministrija izvērtēs nepieciešamos grozījumus pedagogu darba samaksas modeļa pilnveidei un rosinās Finanšu ministrijai izvērtēt pašvaldību izdevumus izglītībai. Ministrija arī rosinās sarunas ar privāto vidējās izglītības iestāžu pārstāvjiem, lai pārrunātu jaunā satura un pieejas pakāpenisku ieviešanu vidusskolās.

IZM jau 2019. gada maijā prezentēja sākotnējo piedāvājumu skolu tīkla sakārtošanai. Atbilstoši informatīvajam ziņojumam minimālo izglītojamo skaitu piedāvāts noteikt atbilstoši Latvijas teritoriālajam iedalījumam, ņemot vērā iedzīvotāju un izglītojamo skaitu konkrētajās teritorijās, tostarp ievērojot arī administratīvi teritoriālo reformu 2021. gadā.

Tādējādi piedāvājuma pamatā ir Latvijas teritorijas iedalījums četru reģionu blokos ar dažādiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem katrā no tiem – pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju; administratīvo teritoriju attīstības centri un Pierīgas novadi; novadu teritorijas ārpus administratīvajiem centriem (izņemot Pierīgas novadus); teritorijas pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tās teritorijas, no kurām attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri.

Tagad ministrija ir pilnveidojusi piedāvājumu minimālā skolēnu skaita noteikšanai vidējās izglītības pakāpē – 10.-12. klasē, nosakot minimālā pieļaujamā izglītojamo skaita robežu katrā no četru bloku iedalījumiem pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādēm, izņemot valsts ģimnāzijas.

Tas piedāvā kritēriju vidusskolām: Latvijas pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā – 150-120 skolēnu 10.-12. klašu grupā. Administratīvo teritoriju attīstības centros un Pierīgas novados – Ādažos, Salaspilī, Ulbrokā, Ķekavā, Olainē, Mārupē, Jūrmalā – 120-90. Administratīvajās teritorijās novados 45-40 skolēnu, bet teritorijās pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tajās teritorijas, no kurām attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri, 30-25 skolēnu vidusskolas klasēs.

Atbilstoši piedāvātajam minimālajam skolēnu skaitam vidējās izglītības pakāpē veikts izvērtējums par esošo pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu atbilstību minētajiem kritērijiem un secināts, ka pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu atbilstība minimālā skolēnu skaita prasībām Latvijas lielajās pilsētās patlaban atbilst 47 un neatbilst 46 vidusskolas, administratīvo teritoriju attīstības centros un Pierīgas novados atbilst 37 un neatbilst 28, administratīvajās teritorijās ārpus novadu centriem atbilst 51 un neatbilst 49, bet teritorijās, kas ir ES ārējā robeža, atbilst visas četras vidusskolas. Kopumā kritērijiem atbilst 139, bet neatbilst 123 vidusskolas.

IZM ziņojumā norāda, ka neatbilstošo vispārējās vidējās izglītības iestāžu skaits nenozīmē, kā tāds daudzums izglītības iestāžu būtu slēdzamas. Īpaši pašvaldības, kurās ir vismaz divas vidējās izglītības iestādes un abas šobrīd neatbilst piedāvātajiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem, apvienojot abas izglītības iestādes vai nododot vidējās izglītības programmu īstenošanu tikai vienai no tām, vismaz vienā no iestādēm ir iespējams nodrošināt atbilstošu skolēnu skaitu 10.-12. klasē.

"Kontekstā ar plānoto administratīvi teritoriālo reformu turpmākā izglītības iestāžu tīkla kārtošana būs atkarīga no pašvaldību spējas vienoties, nonākt pie optimāliem risinājumiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību skolēniem. Arī tiekoties ar pašvaldību pārstāvjiem, secināms, ka tās pašvaldības, kuras administratīvi teritoriālās reformas rezultātā plānotas kā attīstības centrs, saredz un plāno izglītības iestāžu tīkla attīstību," teikts ziņojumā.

Sarunu noslēgums ar visām pašvaldībām plānots 2020. gada februārī un sarunu rezultātā iegūtā informācija tiks izmantota, izvērtējot nepieciešamos pilnveidojumus esošajam piedāvājumam skolu tīkla sakārtošanai.