Saskaņā ar Valsts valodas likumu Valsts prezidenta kancelejā nolemts bez izskatīšanas atstāt Eiropas parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas (LKS) atklāto vēstuli, kurā viņa pirms nedēļas aicināja prezidentu Egilu Levitu atbildēt uz vairākiem jautājumiem saistībā ar to, ka krievu valoda vairs nebūs starp tām, kas tiek izmantotas oficiālajā saziņā prezidenta mājaslapā, kā arī konkretizēt viņa izteikumus medijiem.
Valsts prezidenta kancelejā portālam "Delfi" sacīja, ka, saskaņā ar Valsts valodas likuma 10. panta otrajā un trešajā daļā noteikto valsts un pašvaldību iestādes izskata dokumentus tikai valsts valodā, izņemot likumos tieši noteiktos gadījumus.
Dokumentus svešvalodā no personām pieņem, ja tiem pievienots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Valsts prezidenta kancelejā Ždanokas iesniegums tiek atstāts bez izskatīšanas.
"Delfi" jau rakstīja, ka Ždanoka savā vēstulē norādīja, ka to rakstījusi krievu valodā, kas ir viena no Apvienotās nāciju organizācijas (ANO) valodām. Atsevišķus savas vēstules fragmentus gan viņa bija iztulkojusi latviski.
Ždanoka interesējās, vai Levits piekrīt deklarācijā izteiktajam apgalvojumam, ka "visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās", kā arī minēja, ka Levits intervijā no Hamburgas Latvijas Radio esot izteicis paziņojumu attiecībā uz vienu Latvijas iedzīvotāju daļu: "Es domāju, ka tā ir vienkārši jāizolē". Viņa arī norādīja, ka pati no latviešu valodas krieviski iztulkojusi Levita skaidrojumu tam, ko un kāpēc vajag izolēt.
Jau ziņots, ka prezidenta kancelejas mājaslapa turpmāk būs pieejama tikai latviešu un angļu valodās, informēja kancelejas pārstāve Justīne Deičmane.
Viņa norādīja, ka, sekojot līdzi, cik sensitīvs līdz ar Krievijas karu Ukrainā Latvijas sabiedrībā kļūst jautājums par valsts pārvaldes komunikāciju krievu valodā, pieņemts lēmums turpmāk sniegt informāciju starptautiskajai auditorijai tikai angļu valodā.
Vēstīts, ka asas diskusijas iepriekš izvērtās Rīgas domē, kur deputāti balsoja par vēl viena padomju armijas pieminekļa demontāžu.
Koalīcijas deputāts Edmunds Jurēvics (JV) no tribīnes diskusiju sadaļas laikā Latvijas Krievu savienību (LKS) nodēvēja par "Latvijas "vatņiku" savienību". Politiķis pauda, ka šis politiskais spēks iepriekš esot draudējis ar nekārtībām gadījumā, ja tiks demontēti padomju varas uzstādītie pieminekļi. Izteikumi izsauca skaļus saucienus no zāles, kuriem pierimstot, Latvijas krievu savienības (LKS) deputāts Miroslavs Mitrofanovs pauda sašutumu, bļaujot: "Aizver muti!"
Savukārt raidījumā "Spried ar Delfi" diskutējot par procesiem sabiedrībā, nojaucot pieminekli Pārdaugavā, politikas zinātnes doktors, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs atzina, ka Rietumi vairs neuzķeras uz Krievijas propagandu ne par Ukrainu, ne par Latviju. Tagad, kad Kremļa propaganda kādam pārmet rusofobiju un fašismu, Rietumos tas vairs neatrod tik daudz dzirdīgu ausu. Aptaujas liecina, ka arī ceturtdaļa krievvalodīgo Latvijā ir kļuvuši "imūni", nepiekrīt nekam, ko Kremlis stāsta, ne par Ukrainu, ne Latviju, saka Hiršs.
Raidījumā Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš pauda, ka ir liela starpība starp mūsu krieviem un Krievijas krieviem, kuri lielā mērā it kā atbalsta šo karu Ukrainā. Latvijā tādu cilvēku, kas karu atbalsta, ir relatīvi maz.
Savukārt Saeimā virzību uzsākusi sabiedrības iniciatīva "Par vienotu sabiedrību bez Latvijas Krievu savienības (LKS)", kuras mērķis ir novērst tādu tēmu nokļūšanu publiskajā telpā, kas apšaubītu Latvijas un Rietumu sabiedroto stingro nostāju pret Krievijas agresiju Ukrainā konkrēti vai būtu labvēlīgas Kremļa oficiālajam naratīvam jebkādās tā izpausmēs vispār.
Jau ziņots, ka Saeima 16. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Politisko partiju likumā, kas likumā nostiprina aizliegumu partijām savā darbībā vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu.
Iepriekš atsevišķi Saeimas deputāti mudināja steidzami virzīt likuma izmaiņas, ņemot vērā Latvijas Krievu savienības aktivitātes un atsevišķu partijas "Saskaņa" biedru rīcību 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā.
